Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles

Prezentācija par tēmu: "Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles"— Prezentācijas transkripts:

1 Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles
9.tēma 31. augustā, 2019 KALPOŠANA JAUNĀS DERĪBAS DRAUDZĒ Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles

2 Kalpošana draudzē Kalpošana ārpus draudzes Kalpošana citām draudzēm Kalpošana kā dzīves veids: Pāvils un kalpošana Jēkabs un kalpošana Jēzus mums lika sludināt evaņģēliju, darīt par mācekļiem mūsu līdzcilvēkus un kristīt tos. Agrīnā draudze sekoja Kristus piemēram rūpējoties par tiem, kam nepieciešama palīdzība gan draudzē, gan ārpus tās, vienlaikus – sludinot Evaņģēliju.

3 KALPOJOT DRAUDZĒ “34Un viņu starpā arī neviens nebija, kam kas pietrūka; jo kuriem tīrumi vai nami bija, tie tos pārdeva un atnesa to maksu no tā, kas bija pārdots, 35Un nolika tiem apustuļiem pie kājām, un ikkatram tapa izdalīts, kā kuram vajadzēja.” (ApD 4:34-35) Svētā Gara vadībā Draudze pieauga ļoti strauji. Jaunie ticīgie bija kā “viena sirds un viena dvēsele.” (ApD 4:32) Tie, kuri bija pārtikušāki, palīdzēja tiem, kas cieta trūkumu. Pēc kāda laika ziedotās palīdzības izdalīšanā radās traucējumi, lai to atrisinātu, draudze iecēla septiņus diakonus, kuri uzraudzīja šo procesu. Šāda ziedojumu izdalīšana kā sistēma, netika piekopta citās draudzēs, ārpus Jeruzalemes, bet tā bija pamats turpmākai sistematizētai palīdzībai trūkumcietējiem.

4 KALPOJOT ĀRPUS DRAUDZES
“Un Joppē bija kāda mācekle, ar vārdu Tabita, kas ir tulkots, stirna; šī bija labu darbu darītāja un nabagu apdāvinātāja.” (ApD 9:36) Joppes pilsēta bija bagātīgi svētīta caur kādas sievietes, vārdā Tabita, kalpošanu. Viņa darināja drēbes tiem, kam tās bija nepieciešamas, bet kuri to nevarēja atļauties. Viņa arī ziedoja līdzekļus nabagiem. Viņa nepalīdzēja tikai trūkumcietējiem draudzē, bet visiem, kam tas bija nepieciešams. Tabita nomira, un draudze aicināja Pēteri aizlūgt par viņu. Cilvēki liecināja ar piemēriem, kā viņa bija palīdzējusi atraitnēm un nabagiem. Pašaizliedzīgi kalpojot citiem nav viegli. Kalpošanas dzīve pieprasa lielu pašuzupurēšanos, bet tādas kalpošanas ietekme uz citu cilvēku dzīvi ir nezūdoša un paliekoša vērtība.

5 KALPOJOT CITĀM DRAUDZĒM
“Tā lai arī viņu pilnība jūsu trūkumu atvieglo, ka izlīdzināšana ronās.” (2 Kor 8:14) Kad pagāni sāka pieņemt Evaņģēlijam un pievienoties draudzei – draudzē sākās pretrunas. Tika sasaukta padome, kas atrisinātu šīs domstarpības (ApD 15). Pāvils tika aicināts pamācīt draudzē ienākušos pagānus par ziedošanu un rūpēm par līdzcilvēkiem (Gal 2:10). Kad draudzi Jeruzalemē piemeklēja bads, Pāvils ierosināja pagānu starpā dibinātās draudzes vienoties ziedojumu vākšanā, lai palīdzētu šajā lietā. Vietējām draudzēm jācenšas palīdzēt ne tikai savai draudzei, bet jābūt atsaudzīgām uz citu draudžu vajadzībām.

6 “Tikai pateicoties nesavtīgai interesei par tiem, kam nepieciešama palīdzība, mēs varam sniegt praktisku piemēru Evaņģēlija patiesību ietekmei uz mūzu dzīvi… Evaņģēlija sludināšana ietver sevī daudz vairāk, kā runāšanu par to. Nekompotentiem jātop apgaismotiem; drosmi zaudējušos jāpaceļ; slimie jādziedina. Cilvēkiem jāuzņemas sava daļa šajā Dieva darba sfērā. Maigi un laipni vārdi, līdzjūtība un mīlestība ir labākiem patiesības liecinieki.” E.G.W. (Welfare Ministry, cp. 3, p. 32)

7 PĀVILS UN KALPOŠANA “Nāciet palīgā tiem svētiem viņu vajadzībās; dodiet labprāt mājas vietu.” (Rom 12:13) Rom 12;1 Pāvils mūs pamāca, ka mums būtu jādzīvo - kā ‘’dzīvam, svētam un Dievam patīkamam upurim" : Ja jums ir kalpošanas dāvana dota, kalpojiet (7p) Ja jums ir dalīšanās dāvana, līdzdaliet to ar citiem (8) Esiet žēlsirdīgi un priecīgi (8) Mīliet bez izlikšanās (9) Novēršaties no visa, kas ļauns un dariet labu visiem (9) Mīliet viens otru ar brāļu mīlestību (10) Cieniet viens otru (10) Esiet čakli un izskaužiet sevī slikumu (11) Dalieties ar to, kas jums papilnam ar trūkumcietējiem (13) Esiet viesmīlīgi (13) Ielīksmojiet tos, kas ir noskumuši, sērās, bēdās vai raud (15) Ja pat jūsu ienaidnieks ir izsalcis – paēdiniet to (20)

8 JĒKABS UN TĀ KALPOŠANA “Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un tā Tēva priekšā ir šī, bāriņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt neapgānītu no tā pasaules.” (Jēk 1:27) Jēkabs bija viens no Jēzus brāļiem un viens no Draudzes dibinātājiem (Gal 2:9). Jeruzalemes iedzīvotāji uzskatīja viņu par taisnu un svētu vīru. Savā vēstulē viņš pamāca mūs, kā mēs vram kalpot citiem: Apliecinot savu ticību ar darbiem (1:22) Palīdzot trūkumcietējiem (1:27) Novēršot nevienlīdzību draudzē (2:1-4) Apģērbjot un pabarojot trūkumcietējus (2:15-16) Rīkojoties taisnīgi visās lietās (5:4) Mūsu kalpošana ir praktisks un redzams mūsu ticības apliecinājums (2:14-17).

9 “Kristus atceras visus tos, kas nevienu upuri neuzskata par lielu, lai to pienestu uz mīlestības un ticības altāra ziedojot to Kristum… Kristus nekad neaizmirsīs mūsu atteikšanos no egocentrisma un lepnuma... Ja vēlamies būt laimīgi, mums vispirms jāpadara apkārtējos laimīgus. Ir labi praktizēt atteikšanos no kaut kā citu labā, ziedojot mūsu talantus un mūsu intereses kalpošanā Kristum, tādā veidā rodot laimi šeit un iegūstot nemirstīgu godību mūžībā.” E.G.W. (Testimonies for the Church, vol. 3, cp. 26, p. 250)