Notiek prezentācijas ielādēšana. Lūdzu uzgaidiet

Notiek prezentācijas ielādēšana. Lūdzu uzgaidiet

4.2.Sengrieķu sabiedriskā dzīve un sadzīve

Līdzīgas prezentācijas


Prezentācija par tēmu: "4.2.Sengrieķu sabiedriskā dzīve un sadzīve"— Prezentācijas transkripts:

1 4.2.Sengrieķu sabiedriskā dzīve un sadzīve
Nozīmīgākie kultūras periodi Polisa Agors Pilsētas skaistuma mēraukla Demokrātija Oratormāksla Sacensību gars Olimpiskās spēles Pilsoņa ideāltēlam raksturīgās iezīmes Mājoklis Vīrieša un sievietes loma un nozīme sabiedrībā Laulība, ģimene Attieksme pret darbu Izglītība Atēniešu ikdiena Apģērbs

2 Nozīmīgākie sengrieķu kultūras periodi
Gs. p.m.ē. 11.-8.gs.p.m.ē. Pirmsarhaiskais periods 6.-4.gs.p.m.ē. Klasiskais periods 7.-6.gs.p.m.ē. Arhaiskais periods 3.-1.gs.p.m.ē. Hellēniskais periods

3 Polisa Šāda varēja izskatīties Atēnu pilsēta klasiskajā laikmetā
Grūti atrast vārdus, kas adekvāti izteiktu ar grieķu polis apzīmēto parādību. Polisa bija uz lauksaimniecību un zemkopību orientēta agrāra apmetne ar pilsētu centrā. Tajā koncentrējās politiskā, administratīvā un reliģiskā vara. Pilsēta un lauki kopā veidoja vienotu nedalāmu veselumu. Grieķi nebija nekas, ja viņi nebija polisu pilsoņi. Viņu uzskatos būt pilsonim bija vērtība, kuras dēļ bija vērts pat mirt (Par piemēru kalpo slavenā grieķu filozofa Sokrāta izvēle labāk mirt, nekā tapt izraidītam no Atēnām). Ikviena pilsoņa dzīves galvenā jēga un galamērķis ir pēc iespējas labāk un pašaizliedzīgāk kalpot savai polisai.

4 Agors Atēnu agors bija paliels, ar iesarkanām ķieģeļu šķembām noklāts četrstūrains laukums, kura vienā sektorā dienas pirmajā pusē atradās tirgus. Atēnieši ļoti mīlēja savu tirgu, lepojās ar tā preču bagātību, taču visvairāk viņus vilināja tirgus daudzkrāsainā un skaļā burzma. Ap agoru pacēlās daudzas stoas – segtas galerijas vai kolonādes, kas bija atēniešu iemīļotās pastaigu vai satikšanās vietas. Šeit satikās draugi, klausījās rakstnieku un runātāju priekšnesumus, te notika filozofu sarunas ar skolniekiem.

5 Pilsētas skaistuma mēraukla
Senajam grieķim pilsētas skaistums saistījās ar sabiedrisko celtņu – polisas centru veidolu, jo te iemiesojās “mēs”, atklājās polisa. Senie grieķi atzina Atēnas par skaistu pilsētu tāpēc, ka skaisti bija tās sabiedriskie centri, pirmām kārtām – Akropole un agora.

6 Demokrātija Ļoti svarīga sengrieķu kultūras īpatnība ir demokrātija. Vārds demokrātija cēlies no sengrieķu vārdiem demos, kas nozīmē „tauta”, un kratos, - „vara”. Demokrātijā katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā. Atēnās grieķi iedibināja pasaulē pirmo demokrātiju – tautas valdību, kaut gan tiesības piedalīties valdībā bija tikai Atēnās dzimušajiem brīvajiem cilvēkiem (vienīgi vīriešiem) kam abi vecāki bija atēnieši. Cittautiešiem, sievietēm un vergiem šādu tiesību nebija.

7 Orator-māksla Tautas sapulcē noteicošais bija runātais vārds, tāpēc audzināšanas un izglītošanas sistēma bija vērsta uz to, lai palīdzētu pilsonim pēc iespējas pilnīgāk apgūt runātā vārda mākslu, lai spētu pārliecināt pārējos pilsoņus gan vēlētajās institūcijās, realizējot valsts pārvaldes funkcijas, gan tiesā, aizstāvot paša intereses. Retorika kļuva par mākslu, kas apgūstama izglītošanās ceļā.

8 Sacensību gars Sengrieķu kultūru raksturo sacensību gars. Lai apliecinātu sevi kā labāko kādā dzīves sfērā, grieķi rīkoja sacensības gan sportā, gan runas mākslā, gan politikā un tieslietās, gan dramaturgu vidū. Grieķi uzskatīja, ka labākajam dievi nodrošina savu atbalstu (harisma – dāvana), tālab sacensību uzvarētaji tika uztverti kā īpaši cilvēki.

9 Olimpiskās spēles Grieķija ir olimpisko spēļu dzimtene. Antīkās Grieķijas filosofi ticēja, ka fiziskais skaistums, spēks un veselība nav vienīgās īpašības, kas vajadzīgas vīrietim un sievietei, bet, ar vingrinājumu un sacīkšu palīdzību attīstītas, kā arī apvienotas ar morālajām un garīgajām vērtībām, tās var radīt īsti pilnvērtīgu cilvēku, kas būtu līdzsvarots visās savās izpausmēs un darbībā.

10 Pilsoņa ideāltēlam raksturīgās iezīmes
Ķermeņa skaistums, tikums, saprāts, vienkāršība. Iekšējā nepieciešamība pašaizliedzīgi kalpot savai polisai. Formulā “Nekā pārmērīga!” izpaudās grieķu klasiskajai kultūrai, grieķu dzīves veidam raksturīgā pašierobežošanās, kura aicināja polisas pilsoni būt pieticīgam attieksmē pret priekšmetu pasauli un aprobežoties ar nepieciešamo uzturā, apģērbā un iedzīvē, aicināja tēlniekus, gleznotājus un arhitektus vairīties no visa liekā, bet vārda meistarus – saudzīgi izturēties pret vārdu. Šī saprātīgā pašierobežošanās lika senajam grieķim strādāt vienīgi tik daudz, lai nodrošinātu brīvam cilvēkam atbilstošu dzīves līmeni. Viņam ļoti svarīgs bija brīvais laiks, kas nepieciešams dzīves galvenā mērķa īstenošanai – kalpošanai polisai un sevis pilnveidošanai.

11 Mājoklis Tāds varēja izskatīties turīga pilsoņa mājoklis

12 Vīrieša un sievietes loma un nozīme sabiedrībā.
Noteicošasis dzimtā bija tēvs, tam bija neierobežotas tiesības rīkoties ar dzimtas īpašumu. Atbildības un pienākumu sadale ģimenē starp vīru un sievu izpaudās tā, ka sievietei vajadzēja atbildēt par mājas iekšpusi (mājsaimniecība, bērnu audzināšana), bet vīrietim – par visu, kas skar mājas ārpusi (saimniecība, īpašumi , politika). Tādēļ sieviete tika uztverta kā sabiedriski mazāk nozīmīga persona, salīdzinot ar vīrieti.

13 Laulība, ģimene  Gan reliģijai, gan sabiedrībai bija nosodoša attieksme pret vīriešiem, kas nestājās laulībā. Nestāšanās laulībā bija pārkāpums pret sabiedrību.  Precējušies vīrieši tika cienīti. Vairāk uzticējās vīriešiem, kam laulībā bija daudz bērnu īpaši dēlu.  Sākot ar 6.gs.p.m.ē parādījās testamenti. Tēvs nedrīkstēja atstāt meitas bez pūra un dēlus bez īpašuma.  Sievietes uzskatīja par pastāvīgai dzīvei un rīcībai nespējīgām būtnēm, un politisku tiesību tām nebija.  Meitām vīru izraudzīja tēvs. Laulības bija darījums.  Starp vīru un sievu parasti bija liela vecuma starpība: meitas pie vīra tika izdotas ~13 – 15 gadus vecas, bet vīrieši parasti precējās ~ 30 gadu vecumu.  Laulību šķiršana līdz pat klasiskajam laikmetam tikpat kā nebija sastopamas.

14 Attieksme pret darbu Fiziski smagie darbi Grieķijā gūlās uz vergu pleciem. Brīvie grieķi uzskatīja par pazemojumu strādāt kāda labā par samaksu (merces) . Pat galējas bezizejas gadījumā tie centās eksistēt uz valsts vai kāda bagātā rēķina. Sabiedrībā tādus apzīmēja ar vārdu parasitos. Tomēr rūpēties par savu saimniecību nebija negods, drīzāk gan katra gādīga namatēva pienākums. Veicot sabiedriski nozīmīgos darbus juridiskajā vai valsts pārvaldes jomā, samaksu par darbu apzīmēja ar citu vārdu (honorarum ), un tika uzskatīts par cienījamu atalgojumu.

15 Izglītība Tā kā izglītotība grieķiem ļāva justies pārākiem par barbaru tautām, tad tai tika pievērsta liela uzmanība, kaut gan likums to nereglamentēja kā obligātu. Solona likumi noteica, ka dēls var vecumdienās negādāt par savu tēvu, ja tas nav viņam iemācījis amatu. Mazgadīgo uzraudzība un pirmā apmācība tika uzticēta kādam no izglītotajiem vergiem, kuru sauca par pedagogu. Sarežģitķas zinības tika apgūtas ģimnāzijā. Meitenes parasti saviem pienākumiem tika apmācītas mājās.

16 Atēniešu ikdiena  Atēnietis cēlās līdz ar rītausmu un ar lūgšanu sveica sauli. Pēc maizes un vīna iebaudīšanas viņš devās uz ielas.  Atēnietis ar baudu klausījās laba oratora runā. Atēnieši iebilda oratoriem, ja notika uzskatu sadursme.  Atēnu turīgo pilsoņu(vīriešu) laiks parasti pagāja ārpus mājas, tirgus laukumā (agorā) kārtojot darījumus, sarunās ar draugiem u.c. pilsoņiem vai Akropolē, kur pastaigājās tempļu kolonnu ēnā un apsprieda jautājumus, runāja par filozofiju, mākslu un morāli.  Sievietes uz ielas parādījās ļoti reti. Ikdienā viņas dzīvoja mājās sieviešu pusē kopā ar bērniem. Sievietes strādāja mājās: vērpa, auda, darināja apģērbu, cepa maizi, konservēja augļus un dārzeņus  Pēc pusdienām atēnietis devās uz ģimnāziju vai palestru, kas pildīja mūsdienu kluba vai kafejnīcas funkcijas. Šeit sportoja, diskutēja, apsprieda politiskos notikumus.  Vakaros tika rīkoti tā sauktie simpoziji – vīru vakarēšana. Parādījās tradīcija atpūsties pusguļus. Pie dīvāna - sofas uz zema galdiņa tika novietoti ēdieni un dzērieni. Viesi dzēra stipri atšķaidītu vīnu, nedaudz ēda, dziedāja, noskatījās mīmu uzstāšanos. Ar tumsas iestāšanos simpoziji tika pārtraukti, Atēnu vārti tika aizslēgti. Sabiedriskajā dzīvē liela nozīme bija hetērām – Bagātu vīriešu draudzenēm un simpoziju biedrenēm. Daudzas hetēras bija izglītotas mūzikā, literatūrā, orientējās filozofijā un kuplināja simpozijus ar dejošanu, muzicēšanu, piedalīšanos sarunās.  Atēnās atzīmēja 50 svētkus, kas kopā aizņēma ap 100 dienām. Grieķiem nebija brīvas nedēļas nogales tādēļ tās bija vienīgās brīvdienas.

17 Apģērbs Grieķu ģērbšanās stilam raksturīga vienkāršība, atturība, līniju stingrība, svinīgums un tendence izcelt valkātāja garīgo skaistumu. Apģērba darnāšanai pamatā izmantoja taisnstūra auduma gabalu. Audums skaistās krokās tika kārtots ap ķermeni. Apakštērps gan vīriešiem, gan sievietēm bija hitons. Sievietes virstērpu sauca par peplu, bet vīrieša apmetni par himātiju. Grieķu modes savdabība bija tā, ka tajā atbalsojās arhitektūras stili.

18 4.2.Sengrieķu sabiedriskā dzīve un sadzīve
Prezentācijai izmantotie avoti: Lapiņa , M, Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolai I ” RaKa 1998 Mūrnieks, A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē II. daļa. Eiropas kultūras saknes. Rīga: RaKa, 2000 Rubenis A. Senās Grieķijas kultūra. -Rīga, 1999. Zitāne L. Kultūras vēsture, 3.daļa –R.,2002 Autoru kolektīvs „Lielā ilustrētā enciklopēdija” Zvaigzne ABC 1996. Autoru kolektīvs „Pasaules vēsture vidusskolai I ” Zvaigzne ABC 2000. Jouni Ekonens u.c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 Un citi internetā pieejamie materiāli Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. Par materiāla saturu atbild L.Zitāne


Lejuplādēt ppt "4.2.Sengrieķu sabiedriskā dzīve un sadzīve"

Līdzīgas prezentācijas


Google reklāma