Engures ezers un ezera baseins prozā un dzejā

Prezentācija par tēmu: "Engures ezers un ezera baseins prozā un dzejā"— Prezentācijas transkripts:

1 Engures ezers un ezera baseins prozā un dzejā
Māris Laiviņs

2 Vilis Veldre Ķūļciems... Viņi tikai dzīvo paši savā pasaulē, norobežojušies ar lielu mežu, kas viņus ieslēdz ar visiem viņu laukiem un ezeru ūdeņiem kā tumši zaļš valnis. Visi ķūļnieki vēl arvien, tāpat kā vecos laikos , katrā svešniekā noraugās ar smīnīgu smaidu. Viņi jūtas pārāki par visiem, kas nedzīvo te, kur viņi. Tikai tas ir īstens virs, kas dzīvo Ķūļos. Viņi visi ir lieli savā garā, sevišķi vecāki vīri. Te cilvēki savas domas neizsaka tieši, bet ar asprātīgām līdzībām. Te svešnieks nesaprot to, ka viņš runā nopietni, bet sarunu biedrs viņu nepārtraukti izāzē... Ķūļķu ciems senos laikos saukts par Gala ciemu, te bijis gals visiem ceļiem...Līdz ezera nolaišanai visapkārt ir bijuši purvi, ceļi nav bijuši, te dzīvojuši cilvēki, kas bijuši lepni, patstāvīgi, sariebuši baroniem...

3 Vilis Veldre Dzīve pie jūras
Abragciems Ķūļciems Bērzciems

4

5 Ernests Birznieks-Upītis
Pļavas deva katru pavasari jo kuplas spailes, jo bagātu sienu; bez tam arī ziemā ezers neatstāja bez veltes: tikko pirmais sals stindzināja ezeru, varēja griezt niedres, cik vien paspēja, un nekad nebija par daudz, iekšzemnieki – ārpagastnieki atpirka visu saviem caurajiem jumtiem. Apnika griezt niedres, varēja sist zušus; jāpaņem tikai cirvis un jāaiziet uz ezera plāno, caurspīdīgo ledu.Tāds zutis pats tev nāk pretim, jāuzsper tik ar cirvja pietu pa ledu pret zuša galvu, un viņš pats atmetās guļus un pagaida, kamēr tu atcērt ledu un izņem to no ūdens.

6 Alija Baumane

7 Jānis Liepiņš Šajās darba vasarās es pakāpeniski ieteicos dabā, tā kā šobrīd drīkstu sacīt: zeme vairs nav tikai pamats, pa kuru staigāju, debesis - vienīgi gaismas avots un koks – kādas dzīves norises fons. Daba ir mana ķermeņa daļa , tikpat neaizstājama kā dvēsele, un es savukārt esmu dabas da;la, gluži tāpat kā liepa mistrājā, kā cielava uz apsūnojoša akmens. Sānis no lielajiem ceļiem, starp piejūras mežu biezokni un Ziemeļkursas nolaidenuma pakalniem, vīgriežu ziedos iegrimis, sēž bijušā Laucienas pagasta nostūris – Nāriņciems. Nāriņciemā katrs trešais iedzīvotājs ir čigāns.

8 Dagnija Zigmonte Rietumi jau izkvēlojušies, un ūdens izskatās ļoti nopietns un nodarbināts pats ar savām domām. Īstenībā man šis ezers ne visai patīk. Pārāk sekls, bet tai pašā laikā noslēpumains kā cilvēks, kam uz sirdsapziņas kas nelāgs un nospiedošs. Un tad šī dūņu kārta, kas sniedzas metros ! Bet, palūk, jau pāri ezeram uzripojusi saule. Tā ir sarkana, rādās, no visa spēka piepūtusi vaigus, zinādama jau, cik tāls tai atkal ceļš pāri visai debesu velvei. Nakts steigšus saloka savas miglas drānas, lai staru smailes tās nesaplosa. Un putni tagad uzgavilē saulei, cik vien tiem spēka, apsveikdami garu, gaišu un gaidītu vasaras dienu

9 Imants Ziedonis Kā ? Tev nav neviena dzintara ? ieplēta acis kurmis tik platas kā kniepadatas galviņas. Tas nozīmē, ka kurmis bija ļoti izbrīnīts. Nav, es teicu. Tad nāc man līdzi, teica kurmis. Tev gan tādas šķidras uzacis, viņš paskatījās manī. Piesien zobbirstītes virs plakstiņiem, citādi smiltis birs acīs.. lien man līdzi... Trešajā nedēļā gājām pa laukiem netālu no Engures ezera. Kurmja rakumā laiku pa laikam paspīdēja mazi dzintara gabaliņi ričuraču kauliņa lielumā. Es prasīju kurmim: Tu tos man dod ? Ko tad ? Ak tos? Nē, viņš smējās, tie tāpat nejauši gadījušies, tie jau tādi maziņi..

10 Imants Ziedonis Engures ezerā rakām gliemežvākus, čoriņus. Kārtu kārtām tie bija tur nosēdušies. Mežniecībā varēja nodot. Es jau biju slims ar tuberkulozi, bija karsts, nebija spēka tos čoriņus rakt, un tā visu vasaru. Vasarās ezera krastā dzintaru rakām. No vienas vietas tur bija izrakņāts. Engurē kartupeļu laukā dzintarus lasīju kurmju rakumos. Niedres pļaujot, bija jābūt uzmanīgam, jāskatās, ka nepazūd. Jāturas kopā, jo niedru mežs divus trīs metrus augsts. Sevišķi, ja nav sniega, tad pazūd, kur gājis, nevar pēdas redzēt.

11 Tukuma Vēstures un Mākslas muzejs

12

13