PIRMIE DRAUDZES VADĪTĀJI

Prezentācija par tēmu: "PIRMIE DRAUDZES VADĪTĀJI"— Prezentācijas transkripts:

1 PIRMIE DRAUDZES VADĪTĀJI
4. tēma 28. jūlijā, 2018 PIRMIE DRAUDZES VADĪTĀJI Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles

2 Pirmās Draudzes pieaugums bija iespaidīgs
Pirmās Draudzes pieaugums bija iespaidīgs. Tūkstošiem pievienojās Draudzei, to skaitā bija arī daži priesteri. Neskatoties uz to, Draudzē bija problēmas. Tās vajadzēja atrisināt, pirms Draudzē ienāktu šķelšanās. Izvēloties vadītājus. ApD 6:1-7 Stepiņa kalpošana: Sludināšana un opozīcija. ApD 6:8-15 Uzruna un brīdinājums. ApD 7:1-53 Vīzija un nāve. ApD 7:54-8:2 Filipa kalpošana: Samarija. ApD 8:3-25 “Līdz pasaules galam.” ApD 8:26-40 Avajadzēja atrast piemērotus vadītājus, kas spētu atrisināt šīs problēmas un atbalstītu Draudzes misijas piepildīšanu.

3 IZVĒLOTIES VADĪTĀJUS PROBLĒMA RISINĀJUMS
ApD 6:1-7 “Un šie vārdi patika visai draudzei; un tie ieredzēja Stepiņu, ticības un Svētā Gara pilnu vīru, un Fīlipu un Prokoru un Nikanoru un Timonu un Parmenu un Nikolaju, vienu Jūdu ticības biedri no Antioķijas.” (ApD 6:5) PROBLĒMA Visi ticīgie šajā notikumā bija jūdi, bet daži no tiem bija ieceļotāji. Šie “grieķi” sūdzējās par netaisnību pabalstu izdalīšanā atraitnēm. RISINĀJUMS Apustuļi ierosināja izvēlēties vadītājus, kas būtu kā “kalpotāji [diakineō]”, ziedojot sevi “kalpošanā [diakonia] apkārtējiem.” Šie kalpotāji nodrošinātu draudzes fizisko un garīgo vajadzību risināšanu. GUDRĪBA Izvēlētajiem vadītājiem jābūt labai slavai un liecībai par tiem, kā arī Svētā Gara un gudrības pilniem.

4 SLUDINĀŠANA un OPOZĪCIJA
ApD 6:8-15 “Un Stepiņš, ticības un spēka pilns, darīja brīnumus un lielas zīmes starp tiem ļaudīm.” (ApD 6:8) Līdzās Draudzes aprūpēšanai, Stepiņš arī sludināja Jūdiem, kas bija dzimuši Jūdejā. Sinagogā viņš sastapās ar stingru opozīciju. Tie, kas iestājās pret viņu, nespēja apstrīdēt viņa mācību (10p), tāpēc tie uzmeklēja viltus lieciniekus un apsūdzēja Stepiņu sinedrija priekšā (11) Tie apsūdzēja viņu runāšanā pretī Mozus un tempļa mācībai (14). Tas nozīmē, ka Stepiņš droši vien sludināja, ka Jēzus ir Jērs, kas uzņēmies visus grēkus (un upurēšana templī vairs nav nepieciešama).

5 UZRUNA un BRĪDINĀJUMS (I)
ApD 7:1-53 “Jūs stūrgalvīgie un sirdīs un ausīs neapgraizītie, jūs allažiņ tam Svētam Garam pretī stavat, it kā jūsu tēvi, tā arī jūs!.” (ApD 7:51) Stepiņš aizstāvējās runājot par to, kā Dievs ir rūpējies par sentēviem. Sinedrijs nepieņēma viņa teikto, tāpēc Stepiņš pārtrauca savu uzrunu. Pēc tam viņš tos krasi nosodīja (51). Viņš nošķira sevi no Jūdu sentēviem, sakot ‘’jūsu tēvi’’. Viņi nogalināja Mesiju, līdzīgi, kā viņu sentēvi nogalināja praviešus. Stepiņa uzrunā neizskanēja aicinājums nožēlot un atgriezties. Sinedrijs priekšnoteica Israēla tautas likteni, atsakoties pieņemt Stepiņa teikto.

6 UZRUNA un BRĪDINĀJUMS (II)
ApD 7:1-53 Stepiņa uzruna pēc uzbūves līdzinājās seno praviešu uzrunām. Salīdzināt ar Mikus 6. Dieva derība ar Tā tautu Mikus 6:1-2 ApD 7:2-8 Dieva varas izpausme Mikus 6:3-5 ApD 7:9-36 Derības nosacījumi un to pārkāpums Mikus 6:6-12 ApD 7:37-50 Derības pārkāpšanas lāsts Mikus 6:13-16 ApD 7:51-53

7 VĪZIJA un NĀVE ApD 7:54-8:2 “Bet viņš, Svētā Gara pilns būdams, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas. ” (ApD 7:55) Stepiņš izmainīja savas uzrunas veidu, jo Sinedrijs izturējās noraidoši un nepieņēma viņa teikto. Tajā momentā, Stepiņš saņēma vīziju par Jēzus pagodināšanu. Viņš saprata, ka tie, kas viņu nosoda šeit virs Zemes, kādu dienu tiks tiesāti Dieva Tiesas priekšā. Viņš lūdza savu pēdējo lūgšanu, kamēr viņš tika nomētāts ar akmeņiem. Tā bija lūgšana pēc žēlastības pār tiem, kas viņu tajā brīdī nogalināja. Šī lūgšana atstāja dziļu iespaidu uz Saula no Tarzas sirdi un prātu.

8 SAMARIJA “Un Filips uz vienu Samarijas pilsētu nogājis tiem Kristu pasludināja.” (ApD 8:5) ApD 8:3-25 Pēc Stepiņa nāves, Sauls uzņēmās uzbrukuma Draudzei vadību. Daudziem kristiešiem bija jābēg no Jeruzalemes, lai paglābtos no vajāšanām. Filips devās uz Samariju, lai piepildītu Jēzus doto uzdevumu (ApD 1:8) Samarieži pieņēma Mozus piecu grāmatu mācību un bija priecīgi dzirdēt Evaņģēliju par Jēzu, bet viņu reliģija bija pagānisma iespaidota. Kad tie dzirdēja Filipu un redzēja tā brīnumdarbus, daudzi pieņēma Jēzu. Pēteris un Jānis tika nosūtīti, lai redzētu kas tur notika. Daudzi samarieši saņēma Svēto Garu Filipa kalpošanas rezultātā un pievienojās kristiešu draudzei.

9 “LĪDZ PASAULES GALAM” “Un tā Kunga eņģelis uz Filipu runāja sacīdams: celies un ej uz dienas vidus pusi uz to ceļu, kas no Jeruzalemes uz Gazu iet, kur daudz nestaigā.” (ApD 8:26) ApD 8:26-40 Filips tika aicināts no sludināšanas pūlim uz sludināšanu vienai personai. Etiopijas vīram bija nepieciešama palīdzība Evaņģēlija izpratnē, lai viņš būtu spējīgs vēlāk sludināt Āfrikā. Draudzes izplatīšanās nevarēja apstāties Jūdejā vai Samarijā. Vēstij vajadzēja aizsniegt visu pasauli. Filips kristīja Etiopieti un devās uz Azotu. Viņš sludināja visā Vidusjūras apkaimē līdz pat Cesarijai. Daudzi pieņēma vēsti un turpināja sludināšna attālākos novados.

10 E.G.W. (Thoughts From the Mount of Blessing, cp. 2, p. 33)
“Visos laikmetos Dieva vēstneši ir tikuši nicināti un vajāti, bet caur viņu ciešanām atziņa par Dievu izplatījusies visā pasaulē. Katram Dieva sekotājam jāuzņemas aizsāktais darbs un jānes vēsti pasaulē, zinot, ka ienaidnieki nespēj apturēt patiesības izplatīšanos, tikai to sekmēt. Dievs vēlas, lai patiesība tiku iznesta visu priekšā un kļūtu par mūsu sarunu un apspriešanas objektu, lai arī tas tiktu uztverts ar nicinājumu. Cilvēku prātiem jātop uzmodinātiem; katras domstarpības, katrs pārmetums, katras pūles apklusināt sirdsapziņu... lai ir Dieva veids, kā uzmodināt citādi gulošās dvēseles.”