Oksana Žabko Baltic Institute of Social Sciences

Prezentācija par tēmu: "Oksana Žabko Baltic Institute of Social Sciences"— Prezentācijas transkripts:

1 Oksana Žabko Baltic Institute of Social Sciences
Darba devēju viedoklis par pastāvošajiem nosacījumiem darbinieku piesaistīšanā no trešajām valstīm Oksana Žabko Baltic Institute of Social Sciences

2 Ārvalstu darbaspēka pieprasījums
Specifisku profesiju/ īpašas iemaņas apguvušu speciālisti Profesijas, kuras Latvijā neapmāca, tām ir zems prestižs; šauras specializācijas Specifiskas kultūras zināšanas: dienvidu un austrumu virtuve, netradicionālā medicīna Specifiskas sociālās un psiholoģiskās iemaņas: „Ja tu brauc uz Krieviju, tur (..) pat tad, ja tev viss ir labi [ar dokumentiem], cenšas tevi sanervozēt (..). Latvijas pilsoņi izvēlas tajā virzienā nebraukt (..). Bet cilvēkiem no tās puses tā ir normāla dzīve.” (darba devējs) 2007. un 2008 gads: būvniecība + nozares, kuru strādnieki pārgāja darbā uz būvniecību Uzņēmuma mērķu sasniegšanai tiek pieaicināti zināmi speciālisti/darba grupa: tiek pārcelta no vienas valsts uz citu visās uzņēmuma pārstāvniecībās veic vienu un to pašu funkciju Vietējā darbaspēka trūkums Starptautisku uzņēmumu īstenotā politika

3 Ārvalstu darbaspēka raksturojums
Priekšrocības Augstāka darba kvalitāte un motivācija: „Pateicoties [strādājošajiem no trešajām valstīm], uzņēmumā uzlabojās disciplīna.” (darba devējs) Gatavība strādāt virsstundu darbu: „Viņi brauc šeit pelnīt naudu. (..) Viņiem saka, vajag 10 stundas, 12 stundas, 6 dienas nedēļā. Viņi saka: tikai maksā mums.” (starpnieks) Nav zināmi patiesie ierašanās mērķi – darbinieki ‘aizbēg’, pazūd Adaptācijas grūtības, sociālās un kultūras atšķirības: Ierasto laika pavadīšanas veidu trūkums Alkohola lietošana Neprasme rīkoties ar naudu u.tml. Trūkumi

4 Administratīvās procedūras (1)
Dokumentu apjoms un sagatavošana: Dokumentu apjoms  to iegūšanai trešajās valstīs pastāv atšķirīga/ dārgāka sistēma Latvijas vēstniecību pārklājums ārpus ES Dokumentu noformēšanas prasības (tulkošana, tulkojumu apstiprināšana u.c.) Augsta dokumentu paātrinātas izskatīšanas maksa, nezinot rezultātu Valsts institūciju ‘kavēšanas stratēģijas’: Novēlota dokumentu iereģistrēšana Izskatīšanas novilcināšana: „Vajag sniegt atbildi – jā vai nē. Nē, mēs pagarinām izskatīšanu vēl uz diviem mēnešiem..” (darba devējs) Noraidīšana par nebūtiskām (drukas) kļūdām  jāiesaista juristi, lai noformētu ‘pareizi’ Ilgstošs un dārgs process  lielāki zaudējumi, strauji mainoties ekonomiskajai situācijai

5 Administratīvās procedūras (2)
Atbildīgo dienestu darbība Pārbaužu skaits un rezultāts: „Tūkstoš reižu esmu kontrolēts. (..) Viņiem vajag kaut kā savu darbu attaisnot. (..) Viņi atskaitās ar protokolu skaitu.” (darba devējs) Neelastīga attieksme problēmsituācijās: Risināšanai jāiesaista atbildīgo dienestu vadība Neprofesionāla attieksme: Skaidru, ātru konsultāciju trūkums Valodu zināšanas: „Konsultantiem vajadzētu runāt angliski (..) Viņi runā pāris teikumos, kā tad var kaut ko vispār apskaidrot?” (darba devējs) Attieksme: “Viņi nemāk vispār komunicēt ar cilvēkiem. Tu tur jūties kā noziedznieks uz to atļauju kārtošanu.” (darba devējs)

6 Darba tiesiskais regulējums
Darba samaksa un nodokļi Augsta minimālā alga ārvalstu strādājošajiem (2008. g. – Ls 398; 2009.g. – Ls 480) : Grūti izpildāma prasība sabiedriskās ēdināšanas, individuālo pakalpojumu un transporta nozarēs Var veidoties konflikti kolektīvā, ja vietējiem darbiniekiem ir zemākas algas VSAOI piemērošana ārvalstu darbaspēkam: Zaudējot darbu Latvijā, ārvalstniekam ir jāaizbrauc no Latvijas  bezdarba un pensijas apdrošināšana nav pamatota: Ļaut saņemt bezdarbnieka pabalstu, Samazināt VSAOI likmi ārvalstu nodarbinātajiem.

7 Attieksme pret latviešu valodas apmācību
Valodu lietošana Esošā situācija Sazinās krievu vai angļu valodā, retāk – ar tulka palīdzību Dienvidaustrumāzijas valstu nodarbinātie cenšas apgūt latviešu vai krievu valodu Latviešu valoda nav nepieciešama – ārvalstu nodarbinātais pavada Latvijā īsu laiku Latviešu valoda būtu jāmāca tikai tad, ja ārvalstu nodarbinātais to vēlas Latviešu valodas pamata zināšanas ir nepieciešamas arī vienkāršu darbu veikšanai Attieksme pret latviešu valodas apmācību

8 Ilgtermiņa pieprasījums
Pieprasījumu veidojošie faktori Darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās: demogrāfisko procesu rezultātā vietējā darbaspēka emigrācijas rezultātā: „Notiek milzīga izbraukšana. (..) Nevajag sevi mierināt ar ilūzijām, ka viņi atbrauks atpakaļ. (..) vajadzēs ārvalstu strādniekus.” (darba devējs) Mērķtiecīgas darbaspēka imigrācijas politikas veidošana: „Latvijai būtu jāpadomā, kuras valstis viņai būtu vislabākās, kur ņemt viesstrādniekus. (..) Vajag vienkārši tam gatavoties politiskajā un likumdošanas līmenī.” (darba devējs) Krievijas, Ukrainas, Moldovas vs Dievidaustrumāzijas valstspiederīgie Ieteikumi politikas veidotājiem

9 Inese Šūpule Baltic Institute of Social Sciences
Augstskolu pārstāvju viedoklis par pastāvošajiem nosacījumiem studentu piesaistīšanā no trešajām valstīm Inese Šūpule Baltic Institute of Social Sciences

10 Galvenās problēmgrupas
Sabiedrības attieksme pret citādo, tolerances līmenis Valsts tēls Atsevišķi aspekti uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtībā Augstākās izglītības likumā ietvertie valodu ierobežojumi Veselības aprūpes jautājumi

11 Sabiedrības tolerances līmenis
Latvija – noslēgta sabiedrība ar slēgtu imigrācijas politiku „Mēs tik ļoti esam gribējuši pasargāt savu Latviju un latvietību, ka mēs esam uzbūvējuši mucu sev apkārt, mūri apkārt, stikla kolbu un vēl tagad mēģinām katram, kas nāk tagad tuvumā vai pieskaras, tam sist pa nagiem. ” (Augstskolas pārstāvis) „Mums katru gadu kāds pa galvu dabū no studentiem, smagāk, mazāk smagi.” (Augstskolas pārstāvis) „Ir dzirdēts viedoklis, ka vakarā vēlu labāk viņiem neiet. Ka viņiem no lieliem pūļiem, masu pasākumiem ir drusku bail, kur arī latvieši iereibušie nav visai iecietīgi.” (Augstskolas pārstāvis) Neiecietība pret citādo un vardarbība jauniešu vidū

12 Uzturēšanās atļauju izsniegšana (1)
Absurda prasība izbraukt no valsts, lai kārtotu uzturēšanās atļauju Bezvīzu valstu pārstāvji un cilvēki, kuriem mainās uzturēšanās pamatojums Latvijā nevar iesniegt dokumentus, lai saņemtu TUA Latvijā, bet viņiem ir jāizbrauc no valsts un tur jāsaņem TUA „Pagājušogad arī viens gribēja kā laulātais ņemt uzturēšanās atļauju, bet viņam ir uzreiz tā statusa maiņa – tagad ir students, būs – laulātais. Lai iesniegtu dokumentus kā laulātais, viņam ir jābrauc ārpus valsts.” (Augstskolas pārstāvis)

13 Uzturēšanās atļauju izsniegšana (2)
Problēmas ir ar TUA un vīzu studentiem no tām valstīm, kurās nav Latvijas vēstniecību Problēmas ir ar TUA un vīzu studentiem no tām valstīm, kurās nav Latvijas vēstniecību, jo tad TUA un vīzas saņemšanas process priekš studenta ir ļoti dārgs un laikietilpīgs. „Sarežģīta. Pirmkārt, laikietilpīga. (..) Latvijas vēstniecības ir ļoti maz kur. Tad viņiem ir jābrauc uz trešo valsti. Kamēr aizbrauc. Reizēm vēl vīzu vajag, lai uz to trešo valsti nokļūtu. Kamēr savāc visus papīrus pēc saraksta.” „ Protams, būtu ideāli, ja varētu pieteikties uz vīzām visās Šengenas vēstniecībās, lai nav obligāti jāmeklē Latvijas vēstniecība un mums kā mazai valstij nevajadzētu tērēt tik daudz naudas, lai katrā lielākā reģionā būtu sava vēstniecība.” Risinājums augstskolu pārstāvja redzējumā

14 Uzturēšanās atļauju izsniegšana (3)
Atbildes par uzturēšanās atļauju un vīzu saskaņošana PMLP un Konsulārajam departamentam: „Sliktāk ir tas, ka mums sistēma paredz to, ka cilvēkam ir jākārto uzturēšanās atļauja, pēc tam viņam ir jākārto vēlreiz iebraukšanas vīzu. Rezultāts ne vienmēr ir sakrītošs, un tas ir pats dīvainākais. (..) Nu tad esiet tik labi konsulārais departaments ar PMLP, beidzot sarunājiet, ja konsuls uzraksta tajā savā ziņojumā, ka šis cilvēks neder, tad ņemiet to vērā. Un miers! Un tam cilvēkam sakiet: nē. Bet beigās jūs viņam pasakiet: tu vari dzīvot šeit, bet iebraukt tu nevari! .” (Augstskolas pārstāvis) Nekonsekventas prasības un attieksme no ierēdņu puses „Lielākā problēma ir tieši cilvēciskais faktors. Katrs ierēdnis traktē dokumentus pēc sava prāta. Nereti viens students aizbrauc un viņam viss ir kārtībā, bet otram studentam ar tieši tādu pašu dokumentu paketi, kurš tiek pie cita ierēdņa, iet pavisam savādāk.” (Augstskolas pārstāvis)

15 Valsts tēls Vēstniecības un PMLP dažkārt veido sliktu tēlu un atbaida studentus Izglītības eksporta iespēju lielā mērā nosaka valsts tēls, kas rodas, pirmkārt, kārtojot uzturēšanās atļaujas. „Migrācijas pārvaldei ar vēstniecību īsti informācijas apmaiņas nav. (..) Viņš bija prasījis savam draugam: „Klausies, kas tā par valsti tur ir? Tur ir droši? Tur viss ir kārtībā tai valstī?”. Viņam ir priekšstats, ka te nekādas kārtības nav, ka te ir viena liela putra. Viņam ir bailes braukt uz šo valsti. Viņš te nekad nav bijis. (..) Vēstniecība jau viņus drusku aizbaida ar tām visām uzturēšanās atļaujas procedūrām. (..) Kāpēc lai brauktu uz tādu mazu un nezināmu valsti, kur nemaz nevar atbraukt tik vienkārši!?” (Augstskolas pārstāvis) Izglītības eksporta iespēju ietekmē priekšstati par valsti: „Baltkrievijā aģenti saka, ka ir šausmīgi grūti pārliecināt vecākus par to, ka te krievus nesit.” (Augstskolas pārstāvis) Latvijas nacionālradikāļi un ārvalstu mediji veido sliktu tēlu

16 Ir veikti uzlabojumi un tiek plānoti uzlabojumi!!!
PMLP darba vērtējums Pozitīvas atsauksmes par PMLP darbu, jo iestāde ir atvērta arī nestandarta risinājumiem „Ar vadību tur var ļoti normāli runāt. (..) PMLP ir tā, ja viņiem loģiski izskaidro, vadībai izskaidro loģiski situāciju, ka tā ir idiotiska, tad viņi piekrīt un dara.” (Augstskolas pārstāvis) Pozitīvs vērtējums TUA izsniegšanas sistēmai: „Man liekas, ka viss ir ļoti pareizi. Tiem studentiem, kas ir no tuvējām valstīm, šī procedūra ir visnotaļ ātra – trīs dienas, un uzaicinājums jau ir gatavs, un viņi var doties formēt uzturēšanās atļauju. Bet tie studenti, kas ir, piemēram, no Āfrikas, viņiem ir dubulta, ja ne trīskārša pārbaude. Un man liekas, ka tas ir ļoti pareizi. Es neredzu nekādu vajadzību kaut ko uzlabot”. (Augstskolas pārstāvis) Sākot no 2009.gada septembra, augstskolas pašas var iesniegt dokumentus PMLP Latvijā uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu studentiem (tie nav jāiesniedz konsulārajos dienestos) Plānoti grozījumi, saskaņā ar kuriem studenti no bezvīzu valstīm varēs iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai PMLP Latvijā. Kā izņēma gadījumus, vēršoties pie PMLP priekšniecības, to var īstenot arī šobrīd. Ir veikti uzlabojumi un tiek plānoti uzlabojumi!!!

17 Valodas lietošanas ierobežojumi
Augstskolu galvenā problēma ir valodas ierobežojumi augstākās izglītības likumā!!! „Bet pats galvenais ir tas izglītības likums, jo mums ir rokas sasietas.” (Augstskolas pārstāvis) „Nevar noliegt augstākās izglītības likuma ietekmi uz to visu procesu. Mēs oficiāli nemaz nevaram pasniegt angliski. Tas ir liels šķērslis. (..) Es uzskatu, ka tās ir politiskās spēlītes, kur pēkšņi atceras par latviešu valodas svarīgumu mūžīgi. Tas ir daļēji viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc to jauno augstākās izglītības likumprojektu, kas mums atvieglotu strādāšanu tieši attiecībā uz internacionalizāciju, kas atļautu vismaz 20% no programmas mācīt kādā no Eiropas valodām, aizkavē. Jau 5 gadus to nevar pieņemt, tas vienkārši stāv Saeimā. ” (Augstskolas pārstāvis)

18 Veselības aprūpe Ārvalstu studentiem nav pieejami pakalpojumi valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ietvaros, kā arī privātas veselības apdrošināšanas polises, kas segtu ārstniecību!!! „Bija viens gadījums, kad rezidentam aklā zarna sāka sāpēt, tad viņu aizveda uz Stradiņiem, uztaisīja operāciju un beigās no viņa ļoti lielu naudu paprasīja – 800 latus. (..) Viņš tad uzriez pēc operācijas gribēja celties kājās un doties prom, jo viņš teica, ka nevar atļauties par katru nogulēto dienu vēl maksāt.” (Augstskolas pārstāvis)

19 Politikas veidotāji par ārvalstnieku integrāciju
Brigita Zepa Baltic Institute of Social Sciences

20 Trešo valstu pilsoņu integrācija
Eksperti, ierēdņi, pašvaldību amatpersonas Imigrācijas politikas veidošana Darba tirgus Sociālie pakalpojumi: veselības aprūpe, izglītība Diskriminācija Politiskā līdzdalība Sociālo kontaktu veidošana

21 Imigrācijas politikas veidošana (1)
Imigrācijas politika Latvijā: nepieciešamība un politiskā neizlēmība „Padomāt, kas būs 20 gadus uz priekšu, ieklausīties zinātniekos. Tāpat mūsu apdrošināšanas departaments ir izkalkulējis līdz 2050.gadam, kas notiks Latvijā un tās tabulas ir diezgan briesmīgas. Tie, kas ies pensijā tajos gados – viņiem vienkārši nebūs, kas vairs maksā to pensiju.” (LM) „Vairākas reizes Ministru kabinetā tika pieteikta koncepcija un tā vienkārši tika pārcelta, pārcelta un beigās netika pat iekļauta vairs nekur, tas dokuments palika tā – izstrādāts bija, bet nevienam nebija drosmes viņu pieņemt. Pagaidām arī paskatoties rakstus, latviešu sabiedrība nav īpaši atvērta, ir tāda diezgan ļauni noskaņota.” (LM)

22 Imigrācijas politikas veidošana (2)
Pašvaldību amatpersonu nostāja „Protams, tā politika varētu būt, mēs gribētu varbūt tos kvalitatīvākos, tos investorus, sportistus, studentus, speciālistus. Bet ekonomikas cikliem attīstoties, domāju, ka mums vajadzēs arī tieši tos mazkvalificētos darba spēkus, kas varētu būt imigranti.” (Liepāja) „Es domāju, ka jā [būs nepieciešams piesaistīt ārvalstnieku darbaspēku]. Ņemot vērā to, ka liela daļa pašvaldības iedzīvotāju, kuri ir bez darba, ir devušies meklēt labāku dzīvi un darbu ārpus valsts (..) Latvija varētu būt pievilcīga 3. valstu pilsoņiem ar to, ka trūks tā darbaspēka un tādās varbūt ne sevišķi kvalificētās profesijās.” (Līvāni)

23 Imigrācijas politikas veidošana (3)
Ekspertu, politiķu, pašvaldību amatpersonu nostāja Politiķi Eksperti Pašvaldības Sabiedrība

24 Darba tirgus „Mums kā mērķis visu laiku parādās tā doma par uz zināšanām balstītu ekonomiku. Iebraukšanas atvieglošana noteikti ved pretējā virzienā. Tieši tā paša iemesla dēļ, ka tas ražotājs nebūtu ieinteresēts uz kaut kādu tehnoloģijas jauninājumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Un par to pašu naudu varētu noalgot četrus melnstrādniekus, kas to izdarītu.” (EM) „ (..) iet uz otro lasījumu [likumprojekts] par uzņēmējiem, kurus mēs gribam iesaistīt un gribam šeit veidot kapitālu no gudriem un bagātiem cilvēkiem – tas ir to grozījumu mērķis. Latvija nekādi neliek šķēršļus visiem tiem, kas grib šeit nodarbināt uzņēmumos viesstrādniekus.” (IeM) Imigrācijas politikas saskaņotība ar valsts ekonomiskās attīstības perspektīvām

25 Izglītības eksports Latvijas konsulātu trūkums daudzās valstīs
Šķēršļi ārvalstnieku studentiem Latvijā Latvijas konsulātu trūkums daudzās valstīs Ārvalstnieku izglītības dokumentu atzīšanas sarežģītā procedūra Latvijā Vizuāli atšķirīgo ārvalstnieku sabiedriskās drošības draudi Latvijā Neliels mācību kursu piedāvājums svešvalodās Svešvalodu lietošanas ierobežojumi Latvijas augstskolās (20% ES valodas) Sociālo pakalpojumu kvalitāte Starptautiskā terorisma apkarošana

26 Veselības aprūpes pieejamība (1)
Ierēdņi: Veselības aprūpes pakalpojumi ārvalstniekam pieejami par maksu. No darba devēja tiek prasīts, lai darba līgumā tiktu paredzēta veselības apdrošināšana un veselības pakalpojumu kompensācijas. Savukārt darbiniekam jābūt ļoti vērīgam, lai tas līgumā būtu ierakstīts. Daudzos gadījumos ārvalstniekiem izdevīgāk vienoties ar darba devēju un strādāt bez darba līguma. Pašvaldību amatpersonas:

27 Veselības aprūpes pieejamība (2)
Ieteikumi: Sociālo pakalpojumu pieejamības vienkāršošana Informācija par pakalpojumiem „Cilvēkam problēma ir tāda, ka viņš varbūt nezina, kā šo aprūpi var saņemt. Pirmais, ko viņš dara – griežas pie ģimenes ārsta, bet tas saka, ka nevar pieņemt. Bet šeit ir tāda ķēdīte, ka viņam ir jāgriežas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, varbūt vēl jāpieprasa dažādas izziņas un tad viņš, saņemot šo uzturēšanās atļauju un personas kodu, jau var griezties pie ģimenes ārsta.” (VM)

28 Veselības aprūpes pieejamība (3)
Veselības aprūpes politikas speciālisti: sola sakārtot likumu normas, kurās skaidri būtu definēts veselības aprūpes minimums, ko saņem katrs cilvēks, neatkarīgi no viņa veiktajām iemaksām, nodokļiem (tas attiecas arī uz ārvalstnieku nepilngadīgo bērnu veselības aprūpi). „Mēs šobrīd izstrādājam tādu „jumta” veselības likumu, jo vajag skaidrāk nodefinēt, kas ir šis [veselības aprūpes] minimums. Tieši definējot, kādas grupas, ko saņem. Piemēram, arī bērniem līdz 18 gadiem – Latvijas pilsoņiem aprūpe ir bezmaksas, (..) ārvalstnieki var iet tikai uz maksas pakalpojumiem.” (VM)

29 Veselības aprūpes pieejamība (4)
Veselība aprūpes problēmas ārvalstu studentiem Veselības polises bez garantijām Dārgi medicīniskie pakalpojumi Pēc ekspertu ieteikuma šīs problēmas būtu risināmas, slēdzot starpvalstu līgumus ar valstīm, no kurām nāk studenti Atbildību par apdrošināšanu vajadzētu uzņemties augstskolām, jo individuāla apdrošināšana Latvijā ir krietni dārgāka nekā apdrošināšana ar darba devēja starpniecību Ieteikumi:

30 Izglītības pieejamība
Pašvaldības amatpersona: Tieši izglītības sniegšanu imigrantu bērniem saskata kā lielāko ārvalstnieku iekļaušanās problēmu. Līdz šim ārvalstnieku bērniem, neskatoties uz to vecāku uzturēšanās atļaujām, darba līgumiem un nodokļu maksāšanu, nebija pieejama bezmaksas izglītība. Šobrīd ir iesniegti likumprojekti, kuru mērķis panākt bezmaksas izglītības pieejamību gan situācijās, kad bērnu vecākiem ir uzturēšanās termiņatļaujas, gan arī gadījumos, kad vecāku uzturēšanās jautājums tiek risināts. Eksperti: Likumdošanas iniciatīvas:

31 Diskriminācija (1) „Politiskais uzstādījums daļai darbinieku PMLP ir. Tas ir tāds nu. (..) Var nepateikt visu nepieciešamo informāciju, var būt neiecietīgs pret cilvēku, var pierādīt viņam, ka tu šeit neesi vajadzīgs.” (Rīga) „Ja mēs paliekam pie tā, ka PMLP, Naturalizācijas pārvalde, Robežsardze, policija, ne reti, ir tās institūcijas, ar kurām šāds cilvēks sastopas vispirms un no ierēdņu attieksmes pret viņu spriež par visu valsti, tad tas ir absolūti nepieņemami.” (Rīga)

32 Diskriminācija (2) Neiecietība pret ārvalstniekiem ir ļoti tuvredzīga nostāja un tā var radīt negatīvu atgriezenisku saiti un kaitēt Latvijas tēlam „Jā, tāpēc ka ir tiešām jāsastopas ar ļoti biežām pārbaudēm, kontrolēm no visām iespējamām valsts institūcijām – Valsts darbu inspekcijas, Robežsardzes, Imigrācijas dienesta. Un mēs šobrīd esam saņēmuši tādas sūdzības, ka tiešām ar ieročiem liek nostāties rindā pārbaudīt dokumentus. Faktiski, negatīvi varētu teikt, ka tā ir valsts institūcijas attieksme pret tiem. It īpaši mēs runājam par tiem cilvēkiem, kas šeit atbrauc iedot kaut kādu pievienoto vērtību. Tie ir bijuši korejieši, ukraini, Krievijas speciālisti, daudzi daudzi tādi.” (Liepāja)

33 Politiskā līdzdalība Pašvaldību amatpersonu nostāja par ārvalstnieku tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās „Es domāju, ka politikā jāpiedalās tiem, kas izprot situāciju un kas var ar savu izprasto situāciju dot pienesumu un viņiem ir godprātīgi mērķi. Lai to varētu apliecināt un šiem mērķim varētu uzticēties, ir jāpaiet laikam, lai iedzīvotāji-vēlētāji var zināt un saprast un uzticēties.” „Tas ir viens no galvenajiem kritērijiem - uzticēties savam politiķim. Ja viņš to var izdarīt kādā laika periodā, tad mēs pēc laika par šo jautājumu varētu domāt pozitīvi, bet šobrīd es domāju, ka nē.” (Jelgava)

34 Imigrantu informēšana
Nacionālais Integrācijas centrs „Galvenais, kas tur ir paredzēts: palīdzošo profesiju pārstāvji, konsultācijas, sociālais darbinieks, sociālais pedagogs, juriskonsults, karstais telefons un bērnu pieskatītājs. Tā būtu vieta, kur cilvēki varētu nākt un saņemt informāciju par to, (..) kur viņš var iet, kur vērsties, kāda ir situācija, kāda ir kultūra. Tāds integrācijas kurss. Valodas apmācība būtu piedāvāta.” (TM)

35 Sociālo kontaktu veidošana
Rīgas pašvaldības plāni „Pavasarī ir obligāti nepieciešams tautu forums. Mums ir ideja, ka Rīgā jāveido tautu vienotības nams, kur var būt bibliotēka, kur var būt fonotēka, kur var būt konferences, semināri, kur var būt apmešanās vietas mazākumtautībām, un, kas ir galvenais, kur notiek pilsoniskā izglītošana. Kur katrs var ienākt, lūk, arī šis viesstrādnieks. Viņš zina, es aiziešu uz kongresu namu un es tur dabūšu visu informāciju, jo tur ir tautu vienotības nams. Man pat nevajag tālāk iet. Tur būs stends un tur ir informāciju, ko es varu saņemt pie informācijas cilvēka, kas tur sēž.” (Rīga)

36 Paldies! Baltic Institute of Social Sciences
Elizabetes iela 65 – 16, Rīga Tel: Fakss: