Kontakta veidošana ar bērnu, kuram ir autisms

Prezentācija par tēmu: "Kontakta veidošana ar bērnu, kuram ir autisms"— Prezentācijas transkripts:

1 Kontakta veidošana ar bērnu, kuram ir autisms
Klīniskā psiholoģe Zane Kronberga

2 Mums ir vislabākie nodomi...
...Bet bērnam nav prasmju, lai tos ieraudzītu. Viņš neseko mums-jo nespēj.

3 Ja bērns neseko mums – mums jāseko bērnam. Un jākļūst par tādu cilvēku, kuram bērns ĻOTI VĒLAS SEKOT!

4 Jūs nevis komandējat, bet komentējat: vērojat, kam pievērsta bērna uzmanība, un saucat to vārdā.

5 Ievērot un nosaukt bērna iniciatīvas
Esam uzmanīgi vērotāji: REDZAM, kur vērstas bērna actiņas, ar ko viņš šobrīd ir nodarbināts. Nosaucam vārdos to, kam pievērsta bērna uzmanība: -bērna darbības (“tu met bumbu”); -bērna vēlmes (“gribi balonu?”); -bērna izjūtas (“priecīgs! Andris priecīgs!”) -lietas, uz ko viņš skatās (“Vilciens. Tas ir vilciens”); -lūgums, ko bērns, jūsuprāt, gribētu izteikt (“atvērt”, “pūt”, “viss”, “nē”).

6 Formula “bērna frāzes garums + 1 vārds”
Ja bērns nerunā vārdus, mēs runājam ar vienu vārdu (“bumba”). Ja bērns runā pa vienam vārdam, mēs sakām divus (“Liela bumba”). Ja bērns veido 2 vārdu frāzes, mēs atbildam ar 3 vārdu frāzēm (“tev ir bumba”). utt.

7 Ko darīt, lai bērns Jūs saprastu?
Runājiet nesteidzīgi! Nerunājiet par daudz. Ieturiet pauzes, kurās bērns var padomāt un reaģēt. Izmantojiet izteiksmīgas (bet ne pārspīlētas) balss intonācijas.

8 Jūs pievienojaties bērna spēlei: imitējat to, neiejaucoties bērna veidotajā. (Labi noder 2 vienādu mantiņu komplekti)

9 Jūs nevis ņemat nost, bet DODAT jaukās lietas.

10 Piedāvājiet aktivitātes, kurās AR JUMS ir jautrāk, nekā BEZ jums.

11 Ja bērns vēl neprot spēlēt funkcionālas vai iztēlošanās spēles, iespējams, ir vērts sākt ar sensorām rotaļlietām.

12 Sākumā Jūs esat palīgs bērnam: padodat vajadzīgo, palīdzat realizēt bērna nodomus.

13 Pamazām Jūs sākat kontrolēt visas labās lietas: ja bērns liek puzzli, gabaliņi ir pie Jums, ja bērns ēd cepumus – kastīte ir pie Jums. Bērns zina, ka sadarboties ar Jums būs patīkami, jo labās lietas ir pie Jums. Viņš arī sāk saprast, ka viņam vajadzīga Jūsu palīdzība.

14 Mēs radām bērnam motivāciju DAUDZAS reizes griezties pie mums ar lūgumu:

15 Mācīšana notiek tuvākās attīstības zonā.
Pašreizējās prasmes: tas, ko bērns var izdarīt patstāvīgi. Tuvākās attīstības zona: tas, ko bērns var izdarīt ar palīdzību. Tālākās attīstības zona: tas, ko bērns šobrīd nevar izdarīt arī ar palīdzību. 2 svarīgi jautājumi: Kā novērtēt, kas ir tuvākās attīstības zona (Ko mācīt?). Kā izpaužas palīdzība (Kā mācīt?).

16 Bērna prasmju novērtēšana
Denveras agrīnās intervences modeļa prasmju kontrollapas: - Prasmes sadalītas dažādās jomās; - Katrā jomā atsevišķas prasmes sadalītas mazos soļos.

17 Apmācība bez kļūdīšanās. Priekšā teikšana.
Priekšā teikšana palīdz: Izveidot pareizās reakcijas, kas ir pastiprinātas ar apbalvojumiem. Ātri un efektīvi apgūt jaunas prasmes. Mācīšanās procesu padara pozitīvāku.

18 Dodam bērnam uzdevumu. Uzreiz dodam vajadzīgo palīdzību. Uzreiz dodam uzslavu/apbalvojumu. Palīdzību pakāpeniski samazinām. Uzdevumus pakāpeniski palielinām. Bērns piedzīvo veiksmes sajūtu. Tas motivē mācīties.

19 Palīdzības veidi Pilna fiziska palīdzība. Daļēja fiziska palīdzība.
Parauga parādīšana. Pamudināšana ar žestu. Mutiska norāde. Vizuāla norāde.

20 Piemērs: Bērnam var palīdzēt iemācīties smērēt sviestu uz maizes, parādot viņam priekšā vai saķerot bērna rokas un darot kopā ar viņu. Ja nebūs priekšā teikšanas, bērns var nesaprast, kas no viņa tiek prasīts, vai nezināt, kā pareizi izpildīt prasīto.

21 Kā tad praktiski izskatās prasmju mācīšana mazulim?
Individuālā nodarbība: “kopīgās aktivitātes”. Līdz 4 gadu vecumam tas nozīmē rotaļāšanos kopā (ietverot gan kustīgas spēles, gan darbošanos pie galda, vai pašaprūpes iemaņu mācīšanos). Darbošanās ar priekšmetiem + sociāli-sensorā rotaļa.

22 Sociāli sensorā rotaļa
Priekšmeti nav svarīgi. Divu cilvēku dalīšanās priekā, apmainīšanās ar skaņām, sejas izteiksmēm, smiekliem un žestiem.

23 Kā tad praktiski izskatās prasmju mācīšana mazulim?
Turam prātā bērna attīstības mērķus. Piemēram: imitācija; žestu mācīšanās; acu kontakta veidošana; skaņu izmantošana lūgumam; iztēles spēles attīstīšana; darbošanās pēc kārtas utt.

24 Kā tad praktiski izskatās prasmju mācīšana mazulim?
Bērns un pedagogs kopā veido spēli. Bērns izvēlas, AR KO viņš gribēs spēlēties. Pedagogs izvēlas, KURUS MĒRĶUS mācīt ar šīs rotaļas palīdzību. Pedagogs mērķtiecīgi paplašina un virza rotaļu, lai tās laikā varētu mācīt bērnu.

25 SVARĪGI: Vizuālais atbalsts. Sensorā vide.
Individuāla prasmju mācīšana.

26 Četri vienkārši soļi Uzsākšana: Kopīgi ar partneri izvēlas tēmu. Tēma:
Vienalga, kāda darbība. Tēma var atkārtoties. Variācijas: Palīdz spēlei saglabāties stimulējošai. Vairo zinātkāri. Vajadzīga elastība. Noslēgums/Pāreja Kārtīgs noslēgums. Skaidra pāreja uz citu aktivitāti.

27

28