Latvijas Darba devēju konfederācija

Prezentācija par tēmu: "Latvijas Darba devēju konfederācija"— Prezentācijas transkripts:

1 Latvijas Darba devēju konfederācija
2019. gada 29. janvāris

2 Darba devēju un darba ņēmēju interešu pārstāvniecība
Sociālā drošība LDDK VALDĪBA LBAS NACIONĀLĀ TRĪSPUSĒJĀS SADARBĪBAS PADOME TRĪSPUSĒJĀS SADARBĪBAS APAKŠPADOMES Darba lietas Veselības aprūpe Transports un sakari Vides aizsardzības Sabiedriskā Nodokļi un budžets Reģionālā attīstība Profesionālā Izglītība un nodarbinātība Konkurētspēja un ilgtspēja

3 Latvijas Darba devēju konfederācija
44% Lddk biedri nodarbina Biedru kopējais apgrozījums 63 114 40 no visas Latvijas darba ņēmējiem Nozaru asociācijas Uzņēmumi Miljardi eiro

4 Sociālais dialogs Darba devēji valdība ņēmēji Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomes sēde gada 24. oktobrī

5 Valdības sociālie partneri
Darba devējus sociālajā dialogā pārstāv LDDK, darba ņēmējus - LBAS Latvijā regulē: Starptautiski regulē: Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencija par trīspusējām konsultācijām ANO pamatnostādnes par sociālo partnerību Līgums par ES darbību Darba devēju organizāciju un to apvienību likums Arodbiedrību likums NTSP nolikums Darba likums Sociālo partneru divpusējā vienošanās Trīspusējā vienošanās ar valdību

6 Kvalificēta darbaspēka
LDDK prioritātes Darba devēju konkurētspēja Kvalificēta darbaspēka pieejamība Elektroenerģijas Maksas konkurētspēja Veselības aprūpes Sistēmas reforma 1. 2. 3. 4. 5. Sociālais dialogs

7 LDDK prioritātes jaunajai valdībai

8 1. 2. 4. 3. Sociālā dialoga ietvars
Ilgtermiņa plānošana Latvija 2030, NAP 2027 1. Uzsākto reformu pēctecība Atbalsta instrumenti produktivitātes kāpināšanai Ciešāka integrācija ES, OECD, NATO Sociālā dialoga ietvars 2. Stiprināt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomi (NTSP) Nozaru pašregulācija (nozaru koplīgumi) Labklājība un dzīves kvalitātes pieaugums 4. Izglītības satura reforma Produktivitātes pieaugums Veselības aprūpes sistēmas reforma Mājsaimniecību ienākumu pieaugums Sociālā drošība un sociālā atbalsta tīkls Latvijas reputācija un konkurētspēja reģionā, ārējās ekonomiskās attiecības 3. Digitālā transformācija un valsts informācijas sistēmu integrācija Kapitāla pieejamība un investīciju piesaiste Nodokļu politikas un regulējuma prognozējamība Konkurētspējīgas energoresursu Izmaksas 5) Darbaspēka kvalitāte un pieejamība

9 Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadome
Nodrošina un veicina: sadarbību un līdzdalību tautsaimniecības konkurētspējas celšanā atbalstu digitalizācijas, mobilo pakalpojumu, AI (mākslīgā intelekta), robotikas un iniciatīvas “Rūpniecība 4.0” ieviešanā un nozaru ilgtspējīgā attīstībā

10 Doing business Doing Business 2019 novērtējumā Latvija ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē Kopumā Latvijas uzņēmējdarbības vides regulējums Latvijā tiek vērtēts kā ļoti labs (79,59 punkti no 100 iespējamiem): virs vidējā reģionālā vērtējuma uzņēmējdarbības vides regulējuma jautājumos (vērtējuma diapozonā no 0 līdz 100 saņemot 79.59, OECD vidēji ir 77,80 punkti) un virs OECD vidējā reitinga starp augsta ienākuma valstīm (OECD high-income). Starp Baltijas jūras reģiona valstīm Doing Business 2019 uzņēmējdarbības vides regulējuma novērtējumā līderes pozīcijas saglabā Dānija (3. vieta), Norvēģija (7.vieta), arī kaimiņvalstis Lietuva (14.vieta) un Igaunija (16. vieta). Lai turpmāk uzlabotu savas pozīcijas attiecībā pret citām valstīm reģionā, Latvijai nepieciešamie uzņēmējdarbības vides uzlabojumi ir veicami šādās jomās (zemākās pozīcijas Latvijas novērtējumā): būvatļauju saņemšanas kārtība un saistītās izmaksas (56. vieta) ar maksātnespējas procesu saistītais laiks, izmaksas un parāda atgūšanas īpatsvars (54. vieta); elektrības pieslēgumu izveides kārtība un saistītās izmaksas (53. vieta); mazākuminvestoru aizsardzības pakāpe (51. vieta).

11 Global Competitiveness report
Pēc starptautiskā novērtējuma Globālās konkurētspējas ziņojumā (GCR, 2018) Latvija ieņem 42. vietu 140 valstu konkurencē. Salīdzinot ar Baltijas jūras reģiona valstīm, Latvija būtiski atpaliek no reģiona līderes Zviedrijas (9.vieta) un ir ar zemāku valsts konkurētspējas vērtējumu nekā Igaunijai (32.vieta) un Lietuvai (40.vieta). Lai uzlabotu savas pozīcijas attiecībā pret labākajām valstīm reģionā Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešamie risinājumi ir veicami sekojošās jomās: Pilnveidojot nodokļu politiku Nodrošinot profesionāļu pieejamību darba tirgū Uzlabojot darba tirgus efektivitāti Uzlabojot izglītības sistēmas kvalitāti un pētniecības pieejamību Uzlabojot tehnoloģisko sagatavotību zināšanu pārnesei Veicinot inovācijas un to pielietojamību Palielinot uzņēmēju ietekmi uz ārvalstu tiešo investīciju noteikumiem *Jaunākajā vērtējumā ir mainījusies metodoloģija – tāpēc jaunākais indekss ir noteikts tikai 2018.gadam un 2017.gadam (kurā Latvija arī ieņēma 42.vietu), un tas nav salīdzināms ar citu iepriekšējo gadu rezultātiem.

12 Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

13 Ekonomikas ministrijas piedāvātais scenārijs
LDDK konstatē, ka EM piedāvātais scenārijs neparedz OIK atcelšanu, bet gan esošās OIK sistēmas reformu

14 OIK samazinājuma virzītājspēki
Ierobežots slogs apstrādes rūpniecībā Cenu konkurētspēja Baltijas reģionā (maksimālais apjoms virs tirgus cenas 13.5 € / MWh) IRR metodika, etalona cenas Maksājumu sloga ierobežojums sākumposmā, % pret IKP OIK

15 OIK sloga samazināšanas etapi

16 LDDK redzējums par OIK risinājumu ilgākā perspektīvā

17 LDDK izteiktie priekšlikumi:
Nodrošināt elektroenerģijas gala cenas patērētājiem, kas ir konkurētspējīgas Baltijas jūras reģionā. Noteikt, ka turpmāk OIK maksājumu slogs elektroenerģijas patērētājiem nepārsniedz 90 milj. EUR / gadā, tai skaitā apstrādes rūpniecības nozarei – 10 milj. EUR/gadā. Paredzēt, ka 2019.gadā tiek izstrādātas etalona cenas pa elektroenerģijas ražošanas veidiem. Panākt vienošanos ar FM, ka pārejas periodā OIK sloga samazināšanai tiek izmantoti budžeta līdzekļi. LDDK konceptuāli iebilst, ka 2021.gadā tiktu ieviesta zaļo sertifikātu sistēma. Noteikt, ka jaunas atbalsta sistēmas ieviešana turpmāk tiek paredzēta tikai to līdzekļu apmērā, kas atbrīvosies, OIK subsīdijām samazinoties zem līmeņatzīmes 90 milj. gadā.

18 Par sadarbību!