Energopārvaldība pašvaldībās – ieguldījums Latvijas un ES energoefektivitātes politikas īstenošanā A.Pētersone, Atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes.

Prezentācija par tēmu: "Energopārvaldība pašvaldībās – ieguldījums Latvijas un ES energoefektivitātes politikas īstenošanā A.Pētersone, Atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes."— Prezentācijas transkripts:

1 Energopārvaldība pašvaldībās – ieguldījums Latvijas un ES energoefektivitātes politikas īstenošanā
A.Pētersone, Atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes departaments, Energoefektivitātes nodaļa

2 Patērētājs - Enerģētikas savienības centrā
Iegādājas energoefektīvas iekārtas Seko savam patēriņam un lieto enerģiju tad, kad tā ir lētāka Saņem regulāru un skaidru rēķinu informāciju Salīdzina piedāvājumus, maina piegādātāju Zina un īsteno savas tiesības Pats ražo enerģiju savām vajadzībām, pārpalikumu pārdod 2015.gada sākumā Eiropas valstis pieņēma stratēģisku lēmumu par Enerģētikas savienības izveidošanu. Enerģijas savienības pamata pīlāri ir: Energoapgādes drošība, solidaritāte, uzticamība, Pilnībā integrēts enerģijas iekšējais tirgus, Energoefektivitāte, Ekonomikas dekarbonizācija, Pētniecība & inovācijas Svarīgi, ka Enerģētikas savienības ierosina priekšplānā izvirzīt energoefektivitātes principu un Eiropas enerģijas tirgū aizstāvēt galvenokārt mājsaimniecību un uzņēmumu kā patērētāju intereses. Enerģijas patērētājam energosistēmā ir centrālā loma. Patērētājs ir Enerģijas savienības «sirdī». Nākotnes enerģētikas politika ir vērsta uz patērētāja vajadzībām. Patērētājam jābūt aktīvam enerģijas tirgus dalībniekam, jāsaņem kvalitatīvs pakalpojums un jābūt iespējai ietaupīt izmaksas.

3 Kāpēc energoefektivitāte?
Energoapgādes drošības, ilgtspējas un konkurētspējas riski ekonomikā. Energoefektivitātei ir papildu ieguvumi - darbavietas un ekonomiskā aktivitāte. Energoefektivitāti kā horizontālu starpnozaru politikas mērķi iekļauj citās politikas jomās, tādās kā reģionālā un pilsētu attīstība, transports, rūpniecības politika un lauksaimniecība. Energoefektivitāte tiek saukta par jebkurā gadījumā izdevīgu risinājumu. Racionālai energoresursu izmantošanai ir pozitīva ietekme uz saimniecību kopumā – tā mazina riskus, kas saistīti ar vides piesārņojumu, enerģijas pieejamību un enerģijas cenu svārstībām. Tomēr dažās jomās šis risinājums prasa lielus sākotnējos ieguldījumus, kas atmaksājas ilgākā laikā. Tādi ir, piemēram, kompleksas ēku atjaunošanas vai jaunu transportlīdzekļu iegādes projekti.

4 Latvijas energoefektivitātes mērķi līdz 2020.gadam
Indikatīvais mērķis – primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā – 7792 GWh Obligāts mērķis – periodā kopā uzkrāts (kumulatīvs) gala enerģijas ietaupījums 9896 GWh (attiecīgi 2020.gadā – 2474 GWh) Obligāts mērķis - ikgadējs 3% no valstij piederošo ēku platības renovācijas mērķis (maksimālās aplēses – 678,5 tūkst. m2) *Mērķi 2030.gadam pašlaik apspriešanā, tiks noteikti 2018.gadā ar Energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES grozījumiem Latvijas mērķi energoefektivitātes jomā ir noteikti Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs gadam. Nacionālais attīstības plāns 2020 un Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam nosaka mērķi samazināt Latvijas ekopnomikas energointensitāti. Pašlaik tā ir augstāka nekā ES vidēji.

5 Instrumenti energoefektivitātes mērķu sasniegšanai
Publiskie finanšu instrumenti Energopārvaldība un plānošana publiskajā sektorā Prasības publiskajos iepirkumos Brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitāti Energoauditi lielajos uzņēmumos Energopārvaldība lielajos elektroenerģijas patērētājos Valsts politikas pasākumi Obligāts enerģijas galapatēriņa ietaupījums elektroenerģijas tirgotājiem Energoefektivitātes pienākuma shēma EPS Administratīvā atbildība EPS dalībniekiem un lielajiem uzņēmumiem Energoefektivitātes nodeva lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Atbildība par likumā noteikto pienākumu neizpildi Pašvaldības var veidot energoefektivitātes fondus Maksa par EPS pienākuma nodošanu valstij un energoefektivitātes nodevas ieņēmumi valsts energoefektivitātes fondā Valsts un pašvaldību energoefektivitātes fondi 2016.gada martā stājās spēkā Energoefektivitātes likums un vēl dažu likumu grozījumi, kas izveidoja pasākumu sistēmu Latvijas energoefektivitātes mērķu sasniegšanai. Šī sistēma paredz gan pienākumus, gan stimulus energoefektivitātes jomā. Nozīmīgākajiem enerģijas patērētājiem ir jāapzina un jāpārvalda savs enerģijas patēriņš. Lieli un energointensīvi uzņēmumi, valsts iestādes un lielās pašvaldības ir nozīmīgi enerģijas patērētāji ekonomikā. Tāpēc tiem noteikts pienākums apzināt un pārvaldīt savu enerģijas patēriņu. Vienlaikus jāuzsver, ka pozitīvu rezultātu un valsts mērķus var sasniegt tikai tad, ja tiek aptverts daudz plašāks patērētāju loks. Šeit ļoti nepieciešama pašvaldību iesaistīšanās. Pašvaldībām un valsts iestādēm papildu punkti projektu iesniegumos Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem labvēlīgs kvalificējošs kritērijs projektu pieteikumos Priekšrocības saistībā ar energopārvaldības ieviešanu

6 Pašvaldību loma valsts politikas ieviešanā ir būtiska visos 3 līmeņos:
Praktiskajā darbībā – ieviešanā Normatīvajā bāzē Finanšu resursu piesaistē

7 Energoefektivitātes likuma prasības pašvaldībām
Republikas pilsētu pašvaldības Novadu pašvaldības (attīstības līmeņa indekss ≥0,5 un iedzīvotāju skaits ≥10 000) Ievieš,izmantojot LVS EN ISO 50001:2012 standartu vai EM metodiskos norādījumus Termiņš: 2017.gada 1.novembris  Ziņo par energopārvaldības sistēmas ieviešanu vai sertificēšanu Termiņš: 10 dienu laikā pēc sistēmas ieviešanas vai sertificēšanas apstiprināšanas Katru gadu ziņo EM ziņo par sasniegtajiem enerģijas ietaupījumiem Termiņš: katru gadu līdz 31.martam Ievieš un sertificē LVS EN ISO 50001:2012 standartu Termiņš: 2017.gada 1.aprīlis Energoefektivitātes likums nosaka prasības un to izpildes termiņus. Pašlaik tās attiecas uz šādām pašvaldībām: 9 republikas pilsētām: Daugavpils Jēkabpils Jelgava Jūrmala Liepāja Rēzekne Rīga Valmiera Ventspils 8 novadiem Ādažu novads Babītes novads Ķekavas novads Olaines novads Ozolnieku novads Salaspils novads Siguldas novads Stopiņu novads

8 Ko pašvaldības var darīt?
Pašvaldības ēku renovācija – daudzās pašvaldībās sekmīgi tiek veikta Ielu apgaismojuma nomaiņa - daudzās pašvaldībās sekmīgi tiek veikta Sabiedriskā transporta atjaunošana - daudzās pašvaldībās sekmīgi tiek veikta Ēku energopatēriņa monitorings un vadība Pašvaldību autotransporta izmantošanas monitorings - degviela arī ir energoresurss! Informatīvie pasākumi un apmācības energoefektivitātes jomā pašvaldību iestāžu darbiniekiem Informatīvie pasākumi un apmācības energoefektivitātes jomā pašvaldības iedzīvotājiem Atsevišķi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi – iespējams novērtēt enerģijas ietaupījumus, izmantojot enerģijas ietaupījumu katalogu ( Iesaistīšanās Pilsētu mēru paktā – svarīgs solis energoefektivitātes virzienā Kas nosaka rezultātu? - Pasākumu plānošana, motivācija un iesaistītais personāls! Rezumējot var teikt, ka energoefektivitātes politikas ietvars līdz 2020.gadam ir izveidots. Pašlaik ir ļoti būtiski uzsākt tā praktisku ieviešanu. Pašvaldībām tas paver iespējas – kompetences celšanā, plānošanā un arī finanšu piesaistē.

9 Iespējas Pašvaldība var veidot energoefektivitātes fondu, kura finanšu avots ir: pašvaldības budžets; attiecīgās pašvaldības teritorijā reģistrētās atbildīgās puses (energoapgādes komersants) iemaksas (nav paredzēts līdz 2020); citi finanšu avoti. Pašvaldībām ir tiesības slēgt energoefektivitātes pakalpojumu (ESKO) līgumu Slēdzot energoefektivitātes pakalpojumu līgumu, to slēdz uz laiku, kas nepārsniedz 20 gadus Izsludinot publisko iepirkumu par energoefektivitātes pakalpojuma līguma slēgšanu, pašvaldība nodrošina ESKO līguma atbilstību likuma prasībām Ar jauno politikas ietvaru ir pavērušās arī jaunas iespējas energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Pašvaldību energoefektivitātes fondi, ESKO pakalpojumi ir jaunas finansējuma iespējas. Ņemot vērā ES fondu finansējuma samazināšanos pēc 2020.gada, šo instrumentu nozīme noteikti pieaugs.

10 Normatīvie akti energoefektivitātes jomā
Energoefektivitātes likums Uzņēmumu energoaudita noteikumi Nr. 487 Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi Nr. 668 Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu Nr. 669 Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību (pieņemts, vēl nav publicēts) Projekts – Energoefektivitātes pienākumu shēmas noteikumi Projekts - Noteikumi par kārtību un apmēru, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos obligātā enerģijas ietaupījuma mērķa sasniegšanai un kārtību, kādā tiek izmantoti energoefektivitātes fonda līdzekļi Publisko iepirkumu likums Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības Nr. 180 Ēku energoefektivitātes likums Noteikumi par ēku energosertifikāciju Nr.383 Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā Nr.382 Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode Nr.348

11 Ekonomikas ministrija
Paldies! Ekonomikas ministrija Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519 Tālrunis: Fakss: E-pasts: Mājaslapa: @siltinam Youtube: Facebook: