Darba autors Jurijs Umbraško

Prezentācija par tēmu: "Darba autors Jurijs Umbraško"— Prezentācijas transkripts:

1 Audzēkņu vērtības kā mācīšanās motivācijas veicinātājs profesionālās izglītības iestādē
Darba autors Jurijs Umbraško Darba vadītājs Dr.paed., asoc.prof. R. Baltušīte

2 Autora vizītkarte STUDIJU PROGRAMMA Profesionālās izglītības skolotājs
PRAKSES VIETA Daugavpils Būvniecības tehnikums

3 Pētījuma objekts: audzēkņu vērtības profesionālā izglītībā
Pētījuma priekšmets: vērtības kā audzēkņu mācīšanās motivācijas veicinātājs

4 Darba mērķis noskaidrot audzēkņu vērtības un izstrādāt metodiku mācīšanās motivācijas veicināšanai, balstoties uz empīriskā pētījuma rezultātiem

5 Pētījuma jautājumi 3. Kādas ir jauniešu mācīšanās īpatnības?
1. Kas ir vērtības un vērtību orientācija? 2. Kāda ir vērtību un motīvu saikne? 3. Kādas ir jauniešu mācīšanās īpatnības? 4. Kā iekļaut audzēkņu vērtības mācību satura apguvē mācīšanās motivācijas veicināšanai?

6 Veikt audzēkņu anketēšanu galveno vērtību noskaidrošanai
Darba uzdevumi (1) Veikt audzēkņu anketēšanu galveno vērtību noskaidrošanai Izstrādāt darba teorētisko pamatojumu par mācību procesu profesionālā izglītības iestādē, vērtībām un to klasifikācijām, mācīšanās motivāciju, vērtību un motīvu saikni, jauniešu mācīšanās īpatnībām

7 Apkopot un analizēt iegūtos datus par jauniešu galvenajām vērtībām
Darba uzdevumi (2) Apkopot un analizēt iegūtos datus par jauniešu galvenajām vērtībām Izstrādāt 5 nodarbības specialitātes „Lokmetinātājs” apguvei, iekļaujot saturā audzēkņu svarīgākās vērtības Izveidot Ieteikumus un secinājumus

8 TEORĒTISKAIS PĒTĪJUMS (1)
Mācību process profesionālās izglītības iestādē Albrehta Dz. (2001), Cedefop (2015), Kinta G. (2014), Psiholoģija 3 (2015), Rubana I. (2004), Špona A. (2006), Zelmenis V. (2000), Корниенко Е.Р. (2015). Vērtības jēdziens un klasifikācijas Andersone R. (2004), Austruma S. (2012), Marčenoka M. (2015), Ņikišins J. (2016), Students J.A. (1998), Schwartz Sh. (1992), Карандашев В. Н. (2004). Mācīšanas motivācijas raksturojums Baltušīte R. (2012), Karpova Ā. (1994), Krastiņa E., Pipere A. (2004), McNulty L.W., Patrikakou E.N., Weissberg R.P. (2005), Wallace R. J., Pettit P., Scheffler S., Smith M. (2004), Students J.A. (1998), Vorobjovs A. (2002), Zelmenis V. (1991).

9 TEORĒTISKAIS PĒTĪJUMS (2)
Vērtība (vērtību orientācija) kā motīvs Šteinberga A., Tunne I. (1999), Vorobjovs A. (2002), Одинцова М. А., Чернобровкина Н. Ю. (2014). Jauniešu mācīšanās īpatnības Geidžs N.L., Berliners D.C. (1999), Psiholoģija 3 (2015), Reņģe V. (2002), Rutka L. (2012), Svence G. (2003),Valtneris A. (2001), Zelmenis V. (2000), Кроповницкий О. В. (2006), Шаповаленко И.В. (2007).

10 Teorētiskā pētījuma secinājumi (1)
Vērtības ir apzinātas vajadzības, kas tieši ir atkarīgas no konkrētas sabiedrības kultūras, vides un mentalitātes. Katram cilvēkam pastāv vērtību hierarhija. Subjekts izdala vissvarīgākās no svarīgām un mazāk svarīgām vērtībām. Šo cilvēka prāta darbību sauc par vērtīborientāciju. Mācību procesam profesionālā izglītības iestādē ir viena būtiska atšķirība no mācību procesa vispārizglītojošā skolā – teorētiskās un praktiskās nodarbības.

11 Teorētiskā pētījuma secinājumi (2)
Jauniešu vecumā vadošā ir profesionāli orientēta darbība, tāpēc mācību procesā ir svarīgi balstīties uz viņu vērtībām, kas ir pamats efektīvam mācību procesam. Jauniešiem veidojas identitāte, kuras pamats ir paša pieredze un apkārtējo atgriezeniskā saikne. Kad vērtība ir nozīmīga indivīdam, tad tā kļūst par viņa darbības un rīcības motīvu.

12 EMPĪRISKAIS PĒTĪJUMS PAR AUDZĒKŅU VĒRTĪBĀM PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ (1)
Empīriskā pētījuma bāze: Daugavpils Būvniecības Tehnikums. Pētījuma dalībnieki: 24 Daugavpils Būvniecības Tehnikuma, Metālapstrādes nodaļas audzēkņi, kuri apgūst profesiju „Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)”. Pētījuma mērķis: noskaidrot audzēkņu galvenās vērtības un, balstoties uz empīriskā pētījuma rezultātiem, izstrādāt nodarbības mācīšanās motivācijas veicināšanai.

13 EMPĪRISKAIS PĒTĪJUMS PAR AUDZĒKŅU VĒRTĪBĀM PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ (2)
Pētījuma uzdevumi: veikt audzēkņu anketēšanu galveno vērtību noskaidrošanai; apkopot un analizēt iegūtos datus; Pētījuma metodes: datu ieguves metode - anketēšana „Personības vērtību profils” Š. Švarcs (1992); datu matemātiskā apstrāde (moda, mediāna, tabulas, diagrammas).

14 Mediānu, modu, vidējo vērtību indikatori un vidējie rangu rādītāji
Vērtības Aritmētiskie vidējie Mediāna Moda Vidējais rangs Konformisms 5.3 6 4 Tradīcijas 5.8 Labestība 4.9 3 Universālisms 6.3 5.5 8 Patstāvība 2.8 2 1 Stimulācija 3.3 Hedonisms 5 9 Sasniegums 5.9 7 Vara 8.0 10 Drošība 7.4

15 Vērtību modu, mediānu un aritmētisko vidējo rādītāji

16 Audzēkņu vērtību iekļūšanas procentu daudzums pirmajās trīs vietās pēc tās nozīmīguma

17 Empīriskā pētījuma secinājumi
Audzēkņu galvenās vērtības ir Patstāvība (rangs 1), Stimulācija (rangs 2), Labestība (rangs 3). Pēdējās vietas ieņem Universālisms (rangs 8), Sasniegumi (rangs 9), Vara (rangs 10).

18 Metodika Balstoties uz mācību priekšmeta programmu „Metālapstrāde” ar piešķiramo kvalifikāciju „Lokmetinātājs metināšana ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)”, tika izstrādātas 5 nodarbības, izmantojot iegūtos datus par vērtību nozīmīgumu audzēkņiem.

19 Secinājumi (1) Vērtības ir personas uzskati, pēc kuriem viņš tiecas, lai sasniegtu vēlamo stāvokli un/vai vēlamo uzvedību. Cilvēka tiekšanās pie šīm vēlmēm nav atkarīga no konkrētām situācijām. Katram cilvēkam pastāv vērtību hierarhija. Subjekts izdala vissvarīgākās no svarīgām un mazāk svarīgām vērtībām. Šo cilvēka prāta darbību sauc par vērtīborientāciju.

20 Secinājumi (2) Mūsdienās psiholoģijā eksistē vairākas koncepcijas, kurās vērtības būtība tiek traktēta dažādi. Dažās teorijās vērtības satuvinās ar vajadzībām un motīviem, kur uzmanība tiek akcentēta uz vērtības ierosinošiem un stimulējošiem spēkiem.

21 Secinājumi (3) Jaunietis iegūst pieredzi dažādās jomās un darbībās. Viena no tādām darbībām ir mācības. Katram audzēknim ir sava vērtīborientācija, sava vērtību skala, kura var atšķirties citu audzēkņu vērtiborientācijām, vai gluži pretēji varētu būt līdzīga. Jebkura audzēkņa vērtīborientācija iekļauj sevī dažādas vērtības-motīvus, kuras tiek ranžētas pēc to nozīmes.

22 Secinājumi (4) Svarīgi zināt audzēkņu vērtību orientācijas, jo tās ir cieši saistītas ar vajadzībām un motīviem, kas ir pamats mācīšanās motivācijas veicināšanai jauniešu vecumā. Izvēloties mācību metodes, ir jāzina audzēkņu vērtību prioritātes, jo vērtība ir ideāls motīvs, kas veicina un virza personības rīcību.

23 Secinājumi (5) Empīriskajā pētījumā iegūtie dati liecina, ka 5 nozīmīgākie motivējošie vērtību tipi ir Patstāvība (rangs 1), Stimulācija (rangs 2), Labestība (rangs 3), Konformisms (rangs 4), Hedonisms (rangs 5).

24 Secinājumi (6) Empīriskajā pētījumā iegūtie dati liecina, ka ņemot vērā divas vērtības – Patstāvība un Stimulācija, mācīšanas metodes izvēles laikā, iespējams palielināt interesi mācīties 79% izglītojamo, kas norāda uz to, ka, plānojot mācību stundas gaitu, var balstīties uz šīm vērtībām.

25 Paldies par uzmanību!