Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles

Prezentācija par tēmu: "Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles"— Prezentācijas transkripts:

1 Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles
3. tēma 20. jūlijā, 2019 Visas rakstuvietas citētas no 1877.g.t. Bībeles SABATS: BRĪVĪBAS DIENA

2 Viens no «Brīvības Likuma« baušļiem (Jēk 2:12) ir – ievērot Sabatu.
Sabats atbrīvo mūs no darba, vientulības, stresa… Tas ļauj mums pievērsties mūsu attiecībām ar mūsu Radītāju un Pestītāju. Tas arī māca mūs uzticēties Dievam, praktizēt vienlīdzību un rūpēties par slimiem un trūkumcietējiem. Kā mums būs ievērot sabatu? Kāpēc mums jāievēro Sabats? Kam jāievēro Sabats? Kas ir atļauts Sabatā pēc bauslības? Vai Zeme ievēro Sabatu?

3 KĀ MUMS BŪS IEVĒROT SABATU ?
“Un sestā dienā, kad sataisīs, ko sanesuši, tad būs otrutik par to, ko ikdienas sakrāj.” (2M 16:5) Israēlieši neievēroja Sabatu, kamēr tie bija Ēģiptē kā vergi. Dievs vēlējās tiem atgādināt Sabata ievērošanu praktiskā veidā (2M 16): Viņš tos apgādāja ar «maizi no debesīm" (4p). Viņš iedrošināja tos Viņam uzticēties, sarūpējot šo maizi tikai vienai dienai (4p). Katru nedēļas nogali Viņš darīja brīnumu, lai praktiskā veidā tiem mācītu ievērot Sabata svētumu. Sabatā tiem nevajadzēja rūpēties par viņu ikdienas vajadzībām (6, 23p). Tie, kas neievēroja šo nolikumu, atrada savu sarūpēto pilnu tārpiem. Maizes dubultporcija Sabata vajadzībām, kas netika tārpu bojāta, lika tiem Sabatā pilnībā novērsties no ikdienas rūpēm.

4 KĀPĒC MUMS JĀIEVĒRO SABATS ?
“Jo tavs Radītājs ir tavs vīrs, Kungs Cebaots ir Viņa vārds, un tas svētais iekš Israēļa ir tavs Pestītājs, - Viņš taps nosaukts visas pasaules Dievs.” (Jes 54:5) 2M 20:8-11 rosina mūs pieminēt radošo Dieva spēku, un Viņa dusēšanu septītajā dienā (1M 2:2) 5M 5:15-15 rosina mūs pieminēt pestījošo Dieva spēku. Viņš atbrīvoja Israēli un Viņš atbrīvo mūs no grēka varas. Sabats ir diena, kad mēs iepauzējam mūsu ikdienas dzīves neprātīgo ritmu, un sanākam kopā, lai garīgi pieaugtu, kopā ar mūsu Radītāju un Pestītāju. Dievs iecēla Sabatu, kā atšķirības zīmi tiem, kas vēlās pagodināt Viņu tā, kā Viņš to vēlās (Ec 20:12).

5 KAM JĀIEVĒRO SABATS ? “Bet tā septītā diena ir Dieva, tava Kunga, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt, ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz tavam svešiniekam, kas ir tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var dusēt it kā tu.” (5M 5:14) Sabata miers ietver sevī ikvienu. Neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai stāvokļa sabiedrībā. Pat dzīvniekiem nepieciešama Sabata atpūta. Mums jāaicina tos, kas viesojas mūsu mājā piebiedroties Sabata svinībām. Sabata ievērošana nojauc sociālās atšķirības, padarot mūs vienlīdzīgus. Tas ir atgādinājums par atpestīšanu (Gal 3:28). Sabats mūs rosina pārtraukt domāt tikai par sevi un sākt rūpēties par līdzcilvēku vajadzībām, it īpaši par tiem, kam ir kāda vajadzība.

6 KAS IR ATĻAUTS SABATĀ PĒC BAUSLĪBAS?
“Tad Jēzus uz tiem sacīja: es jums ko vaicāšu: vai ir brīv svētdienā labu darīt, vai ļaunu darīt, dzīvību glābt vai maitāt?” (Lk 6:9) Vīrs ar sakaltušo roku (Mt. 12:9) Dēmonu pārņemtais vīrs (Markus 1:21-28) Atbilde uz šo Jēzus jautājumu ir pašsaprotama: “Ir brīv Sabatā labu darīt.” (Mat 12:12). Farizeji pārslogoja Sabata ievērošanu ar tik daudz stingriem noteikumiem, ka tie Sabatā pat nedrīkstēja dziedināt slimu cilvēku (Lk 13:14). Jēzus piemērs ir pilnīgi skaidrs; palīdzēt noskumušajiem, darīt žēlastības darbus un veikt labdarību – Sabatā ir likumīgi. Evaņģēlijos ir liecības par septiņām dziedināšanām tieši Sabata dienā. Pētera sievasmāte (Lk. 4:38-39) Slimā sieviete (Lk. 13:10-17) Slimais vīrs (Lk. 14:1-6) Paralizētais pie Betezdas (Jņ. 5:1-18) Aklais vīrs (Jņ 9)

7 E.G.W. (The Story of Jesus, cp. 11, p. 74)
“Dzīves vajadzībām jātop apmierinātām, par slimajiem jāparūpējas, trūkumcietējus jāaprūpē. Dievs nevēlās, lai Viņa radījumi cieš stundām ilgas sāpes, kas var tikt atvieglinātas Sabatā, vai jebkurā citā dienā. Darbs debesīs nekad nebeidzas un netiek pārtraukts, un arī mums nekad nevajadzētu to pārtraukt. Mūsu ikdienas algotais darbs pēc bauslības Sabatā nav atļauts. Mūsu rūpēm par iztikū jāapstājas; nekāds darbs pasaulīgu izpriecu nodrošināšanai nav atļauts. Bet Sabats nav jāpavada bezjēdzīgā neaktivitātē. … [Dievs] aicina mūs atteikties no ikdienas rūpēm, ziedojot Sabata svētās stundas veselīgai atpūtai, dievkalpojumiem un svētiem darbiem.” E.G.W. (The Story of Jesus, cp. 11, p. 74)

8 VAI ZEME ATPŪŠAS SABATĀ ?
“Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs tai zemē nāksiet, ko es jums domu, tad tai zemei būs dusēt tai Kunga dusēšanā.” (3M 25:2) Zeme tika atstāta papuvē, bez sēšanas un ražas ievākšanas, katru septīto gadu — Sabata gadu —, un gada laikā – katru septīto nedēļu — Jubilejas. (3M 25) Israēla tautai vajadzēja būt pārliecinātai, ka Dievs setstajā gadā svētīs tos īpašā veidā (21p). Šī sabata laikā visi zemes augļi tika izdalīti trūkumcietējiem. Tie nedrīsktēja ievākt ražu, vai gatavot iztikas un pārtikas krājumus. Sabats mūs rosina pātraukt rūpēties tikai par sevi un savām vajadzībām, un “vispirms dzīties pēc Dieva valstības un Viņa taisnības.” (Mat 6:33)

9 E.G.W. (Testimonies for the Church, vol. 2, cp. 71, p. 582)
“Dievs ir žēlīgs. Viņa prasības ir pamatotas un saskan ar Viņa rakstura laipnību un labsirdību. Sabats tika dots ar vienu mērķi — lai visa cilvēce gūtu no tā labumu. Cilvēks netika radīts, lai tas būtu derīgs Sabatam; jo Sabatu iecēla pēc cilvēka radīšanas, lai apmierinātu viņa vajadzības. Pēc tam, kad Dievs sešās dienās bija veidojis pasauli, Viņš dusēja un svētīja un iesvētīja šo dienu, [583] kurā dusēja no visa, ko Viņš bija radījis un darījis. Šo īpašo dienu Viņš atšķīra priekš cilvēka, lai tas atpūstos no sava darba un lai, raugoties uz zemi apakšā un debesīm augšā, varētu pārdomāt, ka Dievs to darījis sešās dienās un septītajā dusējis; un, lai skatoties uz Dieva bezgalīgās gudrības taustāmajiem pierādījumiem, viņa sirds pildītos ar mīlestību un godbijību pret savu Radītāju .”