Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām

Zigurds EGLĪTIS TEHNISKĀS GRAFIKAS CEĻVEDIS LVS EN ISO STANDARTIEM ATBILSTOŠU RASĒJUMU NOFORMĒJUMS
Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām VII daļa RASĒJUMU NOFORMĒJUMA STANDARTPRASĪBAS (DRAWING EXECUTION NORMATIVES) Rīga 2019

PRIEKŠVĀRDS (FOREWORD) Nav noslēpums, ka dažkārt ar būvēm u. c
PRIEKŠVĀRDS (FOREWORD) Nav noslēpums, ka dažkārt ar būvēm u.c. notiek nevēlamas un pat traģiskas pārvērtības – iebrūk tilti, deformējas un sagrūst ēkas vai atgadās citas kataklizmas. Kāpēc tas notiek? Manuprāt, tāpēc, ka tie, kam uzticētais būtu jāizdara godīgi, pēc labākās sirdsapziņas, nereti kaut ko no tā izdara virspusēji, pa roku galam. Un rezultāti nav ilgi jāgaida. Šeit, domājams, arī nevietā būtu procesā iesaistīto striktā iebilde: “Bet viss taču atbilda projektam!” Bet kur ir garantija, ka tieši minētais projekts ir bijis bez vainas un izraisījis nevēlamo Norādītais attiecas arī uz projektu rasējumu izstrādes atbildību Piedāvātais mācību līdzeklis kalpos interesentiem kā informatīvs izziņas avots LVS EN ISO standartiem atbilstošu arhbūvniecības un inženiermehānikas (mašīnbūves) rasējumu izstrādei, noformējumam, satura demonstrācijai un izdrukai. 2

NODAĻU RĀDĪTĀJS (CHAPTER REFERENCES)
1.1. Rasējumu standarti (Drawing standards) - 05 1.2. Formāti (Sizes of drawing sheets) - 06 1.3. Rasējumu līnijas (Lines on construction drawings) - 09 1.4. Standartraksts (CAD lettering of the Latin alphabet) - 10 2.1. Objekta izmēru atzīmēšana (Dimensioning) - 12 2.2. Rasējuma mērogs (Drawing scale) - 16 3.1. Objektu projekcijas princips (Projection principle) - 18 3.2. Ortogrāfiskās projekcijas metodes (Projection methods) - 19 3.3. Ortogrāfiskās projekcijas skati (Conventions for views) - 20 3.4. Attēlojuma objektu šķēlumi / griezumi (Sections / cuts) - 22 4.1. Rasējumu izstrādes grafikas (Drawing graphics) - 47 4.2. Rasējumu apdare (Graphics decoration of drawings) - 48 4.3. Rasējumu kompozīcija (Layout of the drawing structure) - 49 4.4. Rasējumu izdruka (Drawing printout) - 50

1. RASĒJUMU NOFORMĒJUMA STRUKTŪRELEMENTI (DRAWING DESIGNATION COMPONENTS)
4

1.1. LATVIJAS STANDARTI (LVS)
Standartu abreviatūra Tehniskie rasējumi ir jāizstrādā un jānoformē saskaņā ar Eiropas Savienības (EN) standartiem, kas Latvijā noteikti kā adaptētie Latvijas nacionālie standarti (biežāk – angļu valodā) ar strukturālo abreviatūru: LVS – Latvijas nacionālie standarti; EN – Eiropas reģionālie standarti; ISO – Starptautiskie standarti, kā arī norādot, ka: A (EN) – standarts publicēts angļu valodā; L (LV) – standarts tulkots latviešu valodā. Latvijas būvnormatīvi Bez Latvijas standartiem, kā obligāti noteiktajiem normatīvajiem aktiem, arhbūvniecības rasējumu noformējumā un izstrādē jāievēro arī Latvijas būvnormatīvu (LBN) prasības. Tā, sākot ar gadu būvieceres un tai pietuvinātie mācību rasējumi jāsagatavo atbilstoši pieņemtajam Latvijas būvnormatīvam LBN 202 – 18: “Būvniecības ieceres dokumentācijas noformēšana”, kas ticis izstrādāts saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām. 5

Latvijas standartu katalogs Latvijā ir veikts apjomīgs un sarežģīts darbs ISO un EN standartu apkopojumā LATVIJAS standartu KATALOGĀ, kurā katrs interesents atradīs nepieciešamo normatīvo dokumentu paketi ar piedāvāto iespēju iepazīties standartu lasītavā vai iegādāties par naudu. Pie kam sistēmas nemainībai Latvijas standartu katalogā saglabāta STARPTAUTISKĀ standartu kataloga struktūra, ko veido 41 ICS (starptautiskā standartu klasifikatora) grupa: 01, 03, ..., 99. Standartu meklēšana Standarta tematisku meklējumu, ja tā apzīmējums nav zināms, uzsāk, uzliekot meklētājā: “lvs standartu grupas vai ics grupas”. Tad, izmantojot uzšķirto atvērumu, virzīties sekojošā secībā: ICS grupas > (izvēlas grupu), piem., 01 Vispārējie pamatprincipi. Terminoloģija. > Tehniskie rasējumi > Būvniecības rasējumi > atvērtajā Būvniecības rasējumu standartu sadaļā sameklē vajadzīgo standartu. 6

Rasējumu noformējuma raksturīgākie vispārējie standarti LVS EN ISO 5457 : 2007 L. Rasējumu lapu izmēri un izkārtojums. LVS ISO 128 – 23 : 2007 L. Līnijas būvniecības rasējumiem. LVS ISO 128 – 24 : 2014 A. Līnijas inženiermehānikas rasējumiem. LVS ISO 128 – 22 : 2008 L. Norādes līniju un to plauktiņu izpilde LVS EN ISO 3098 – 2 : 2001 A. ISOCPEUR raksts (standartraksts). ISO 129 – 4 : 2013 A. Izmēru un to pielaižu atzīmēšana. LVS EN ISO 7083 : 2002 A. Ģeometrisko pielaižu simboli. LVS EN ISO 5455 – 2007 L. Tehniskie rasējumi. Mērogi. LVS EN ISO 5456 – 1 : 2008 L. Objektu projekcijas nosacījumi. LVS EN ISO 5456 – 2 : 2008 L. Ortogonālais attēlojums. LVS EN ISO 5456 – 3 : 2008 L. Aksonometriskais attēlojums. LVS EN ISO 5456 – 4 : 2008 L. Centrālā projekcija (perspektīva). ISO 128 – 30 : 2013 A. Pamatnorādes skatiem. ISO 128 – 40 : 2013 A. Pamatnorādes šķēlumiem un griezumiem. LVS EN ISO 6433 : 2012 A. Kopsalikuma detaļu pozīciju norāde. 7

Rasējumu noformējuma raksturīgākie profesionālie standarti LVS EN ISO 7519 : 2008 L. Ēku rasējumu attēlojuma noformējums. LVS EN ISO 9431 : 2003 L. Rasējuma struktūras izkārtojums lapā. LVS EN ISO 8560 : 2003 L. Modulārā un būvasu tīkla noformējums. LVS EN ISO 4157 – 1 : 2007 L. Ēku un ēku daļu apzīmējumi. LVS EN ISO 4157 – 2 : 2003 L. Ēku telpu nosaukumi un numerācija. LVS EN ISO 4157 – 3 : 2003 L. Ēku telpu apzīmējumi. LVS EN ISO 4172 : 2003 L. Saliekamo konstrukciju kopskata rasējumi LVS EN ISO 5261 : 2008 L. Profilu un to šķēlumu attēlojums. LVS EN ISO 5845 – 1 : 2008 L. Urbumu un to savienojuma attēlojums. LVS EN ISO 3766 : 2004 A. Betona stiegrojuma nosacītais attēlojums. LVS EN ISO 7518 : 2008 L. Būvju nojaukšanas un pārbūves attēlojums LVS EN ISO 6412 – 1 : 2017 A. Cauruļvadu ortogonālais attēlojums. LVS EN ISO 6412 – 2 : 2017 A. Cauruļvadu izometriskais attēlojums. LVS EN ISO : 2008 L. Ainavas rasējumu noformējums. LVS EN ISO 2553 : 2014 L. Metināšana. Metinātie savienojumi. 8

1.2. FORMĀTI 1.2.1. Pamatformātu un rasējuma laukumu izmēri
Pamatformātu izkārtojums Formāta apzīmējums Attēls Apdarinātais formāts Rasējuma laukums Neapdarinātais formāts a₁ b₁ a₂ b₂ a₃ b₃ A0 1.2. 841 1189 821 1159 880 1230 A1 594 574 811 625 A2 420 400 564 450 A3 297 277 390 330 A4 1.1. 210 180 240 9

1.2. FORMĀTI Pagarinātie formāti 10

1.2.4. Rasējuma rakstlaukums grafiskiem darbiem
1.2. FORMĀTI Rasējuma rakstlaukums grafiskiem darbiem 11

1.2.4. Rakstlaukuma 3./4. rindu aizpildījums
1.2. FORMĀTI Rakstlaukuma 3./4. rindu aizpildījums 12

1.2.4. Rasējuma rakstlaukums grafiskiem darbiem
1.2. FORMĀTI Rasējuma rakstlaukums grafiskiem darbiem 13

1.2.5. Rasējuma standartrāmīša noformējuma secība
1.2. FORMĀTI Rasējuma standartrāmīša noformējuma secība Ar 0,18 novelk apdarinātā formāta rāmīti (skat. publikācijas 9. lapu). Atliekot no tā malām 20 / 10 mm, ar 0,7 noformē rasējuma rāmīti. Izturot no rasējuma rāmīša uz āru 5 mm, ar 0,18 uzrasē apmales rāmīti. Apdarinātā formāta stūros ievieto ar solid iekrāsotas gabarītu zīmes. Ar 0,7 formāta malu vidū ievelk 10 mm garas centrējuma zīmes. No centrējuma zīmēm uz malām ar 0,18 sadala apmali 50 mm ailītēs. 3,5 mm standartrakstā ar arābu cipariem un latīņu alfabēta lielajiem burtiem (izlaižot burtus I un O) noformē apmales ailīšu apzīmējumus. Piezīme: Standartrāmīša apmales ailīšu izveidē izmantot dalījuma tabulu, kur pilnam 50 mm ailīšu skaitam atbilst tabulas pakārtotie skaitļi. 14

Rasējuma standartrāmīša noformējuma secība
Ar 0.18 mm platu līniju ievelk apdarinātā formāta rāmīti, A1 formātam 594 x 841 mm, A2 – 420 x 594 mm utt. Atliekot no ierobežotā apdarinātā formāta malām attiecīgi 20 / 10 mm, ar 0.7 mm līniju noformē rasējuma rāmīti. Izturot no rasējuma rāmīša malām uz ārpusi 5 mm, ar 0.18 mm līniju uzrasē apmales rāmīti. Apdarinātā formāta stūros AutoCad solid režīmā izveido iekrāsotas 5 x 10 mm savienotu taisnstūru gabarītu zīmes. Ar 0.7 mm līniju, sākot no lapas apmales rāmīša malām uz centru, apdarinātā formāta malu vidū (piem., formātam A1 – 841 / 2; 594 / 2) ievelk 10 mm garas centrējuma zīmes. No centrējuma zīmēm uz malām ar 0.18 mm līniju sadala apmali iespējamās 50 mm ailītēs (skat. piezīmi). 3.5 mm standartrakstā ar arābu cipariem horizontāli un latīņu alfabēta lielajiem burtiem vertikāli (izlaižot burtus I un O) noformē apmales ailīšu apzīmējumus. Piezīme: Standartrāmīša apmales ailīšu izveidē izmantot dalījuma tabulu, kur pilnam 50 mm ailīšu skaitam atbilst tabulas pakārtotie skaitļi. 15

1.2. FORMĀTI 1.2.5. Rasējuma standartrāmīša elementi
Formāta rāmītis (zaļais). Formāta gabarītu zīmes. Rasējuma rāmītis. 10 mm garas centr. zīmes / 50 mm platas ailītes. Lapas apmales rāmītis. 3.5 mm rakstā veidoti ailīšu apzīmējumi. A3 formāta lapas standartrāmītis 16 16

1.3. RASĒJUMA LĪNIJAS 1.3.1. Rasējuma līnijas platums / biezums d
Raksta zīmju līnijas platums d 17

1.3. RASĒJUMU LĪNIJAS 1.3.1. Līniju standartplatums (d) un to veidi
0,13; 0,18; 0,25; 0,35; 0,5; 0,7; 1; 1,4 un 2 mm. Šaura, plata vai sevišķi plata nepārtraukta līnija Šaura nepārtraukta, lauzta līnija Šaura nepārtraukta, viļņota (brīvrokas) līnija Šaura vai plata svītrlīnija Šaura, plata vai sevišķi plata svītrpunktu līnija Šaura, plata vai sevišķi plata svītrdubultpunktu līnija Šaura punktlīnija Līniju platuma attiecība Inženiermehānkas (mašīnbūves) rasējumiem – 1 : 2; Būvniecības rasējumiem – 1 : 2 : 4. Līniju elementu garums Punkts - ≤ 0,5d Atstarpe starp svītrām vai punktiem - 3d Svītra normālā / svītra garā - 12d / 24d 18

1.4. STANDARTRAKSTS (ISOCPEUR)
Standartraksta nomināllielums un citi parametri Rasējumu noformējumam tiek paredzēts šāds raksta ISOCPEUR lielums (h): 1,8 (tikai lielie burti un cipari); 2,5; 3,5; 5; 7; 10; 14 un 20 mm, kas nosaka lielo burtu un ciparu augstumu tekstā. Mazo burtu augstums c atbilst raksta rindas iepriekšējā locekļa lielumam. Raksta zīmju līniju platums d = h / 10. Attālums starp teksta rindiņām: c ... h. Standartraksta veidi Stāvraksts (izvietots 90° leņķī pret raksta rindu pamatlīnijām). Slīpraksts (pavērsts par 15° pa labi). Standartraksta izpildījums 19

2. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA. RASĒJUMA MĒROGS (DIMENSIONING
2. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA. RASĒJUMA MĒROGS (DIMENSIONING. DRAWING SCALE) 20

2.1. OBJEKTA IZMĒRU ATZĪMĒŠANA
Vispārēja ievirze Rasējumos objekta lineāros izmērus (garumu, platumu, augstumu u.c.) galvenokārt norāda milimetros, nepierakstot mērvienību. Neatkarīgi no rasējuma mēroga tajā uzdod objekta patiesos izmērus. Rasējuma izmēriem jānodrošina ilustrētā objekta lieluma kontrole. Pieļaujams atsevišķu izmēru skaidrojums rakstiskā formā. Lineāro izmēru noformējums Lineāro izmēru noformējumam izmanto: atzīmējamajam nogrieznim perpendikulāras šauras, nepārtrauktas (0,18 mm vai A0 formātam – 0,25 mm) mēru palīglīnijas; vismaz 10 mm attālumā no tuvākās līnijas vai punkta nogrieznim paralēli vilktas šauras, nepārtrauktas (0,18 / 0,25 mm) mērlīnijas; ar šauru līniju vilktas bultiņas vai 45° pret mērlīniju – īsas svītriņas; pie mērlīnijas pierakstītu 2.5, 3.5 vai 5 mm lielu mērskaitli. 21 21

Lineāro izmēru noformējums plāna rasējumā 22

Specifisko izmēru noformējums Bez lineārajiem izmēriem rasējumos var ilustrēties: leņķu lielums; virsmu noslīpinājums jeb nofāzējums; loku garums; līmeņu augstums, ko noformē metros, izmantojot augstuma atzīmes. 23

Izmēru simboli Izmēru noformējumā pirms mērskaitļa vai mērskaitļu attiecības izteiksmes tiek izmantoti sekojoši simboli (zīmes): aploces caurmēra jeb diametra zīme - loka rādiusa zīme - kvadrāta zīme (kvadrāta malas garuma simbols) - sfēras zīme - virsmas slīpuma zīme - virsmas koniskuma zīme - loka garuma zīme - objekta (detaļas) garuma simbols - objekta (detaļas) biezuma simbols - objekta (detaļas) augstuma simbols - 24

2.1. SLĪPUMS Slīpuma aprēķināšana 25

Izmēru izkārtošana būvniecības rasējumā 26

2.2. RASĒJUMA MĒROGS 2.2.1. Mēroga standartvērtības
Mērogs ir rasējumā ilustrētā objekta attēlojuma lineāro izmēru attiecība pret objekta patiesajiem, t.i., dabas izmēriem. Rasējumos izmanto skaitlisko mērogu, ko attēla palielinājumam izsaka kā 2 : 1 (2 / 1 vai 2), ja izmēri tiek palielināti 2 reizes. Objekta izmēru samazināšanas mērogu uzdod kā 1 : 2 (1 / 2 vai 0,5) u.tml. Ieteicamo mērogu skaitliskās vērtības atbilst eiro naudas zīmju nominālu lielumam, vajadzības gadījumā skaitlim pievienojot nulli / es. Mēroga norāde rasējumos Rasējumu noformējumā jāsastopas ar diviem gadījumiem: Viena mēroga attēlu rasējums. Mērogu norāda rasējuma rakstlaukumā; Dažāda mēroga attēlojuma rasējums. Tā pamatattēla mērogu uzrāda rakstlaukumā, bet atšķirīgo attēlu mērogus pieraksta kā to virsrakstu turpinājumu, piem., Mezgls 1 / M 1 : 5 vai iekavās – Mezgls 1 (1 : 5). 27

3. OBJEKTU PROJEKCIJAS NOSACĪJUMI (PROJECTION EXECUTION REQUIREMENTS)
28

3.1. OBJEKTU PROJEKCIJAS PRINCIPS
29

3.1. OBJEKTU PROJEKCIJAS PRINCIPS
Projekcijas elementi Objekta centrālā projekcija Objekta paralēlā projekcija 30

3.2. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS METODES
Ortogrāfiskās (ortogonālās) projekcijas metodes Ortogrāfiskās (ortogonālās) projekcijas metožu simboli 31

3.3. ORTOGRĀFISKĀS PROJEKCIJAS SKATI
Ortogrāfiskās projekcijas pamatskati Ortogrāfiskie papildskati 32

Tehniskas detaļas rasējuma projekciju attēlojums 6 skatos 33

Dobas prizmas ortogonālais jeb 2D grafikas rasējums (projekciju saiknes līniju jeb kārtotāju pielietojums) 34

3.3. ORTOGRĀFISKĀS PROJEJCIJAS SKATI
Dobas prizmas aksonometrija jeb 3D grafikas modelis (koordinātu metode, izmantojot ortogonālās 2D grafikas projekcijas) 35

3.4. ATTĒLOJUMA OBJEKTU ŠĶĒLUMI
Šķēluma formulējums Objektu šķērsformas jeb profila paskaidrošanai lieto šķēlumus. Šķēlums ir figūra, ko iegūst, nosacīti šķeļot ilustrējamo objektu ar šķēlējplakni (retākos gadījumos ar vairākām plaknēm) un attēlojot tikai ar šķēlējplakni skarto vietu, ko iesvītro ar šaurām nepārtrauktām līnijām (biežāk 45° slīpumā pret simetrijas līniju). Šķēlumu grafiskais izpildījums Rasējumos tiek lietoti divu veidu šķēlumi: uzliktie šķēlumi (šķēlumus veido ar šauru kontūrlīniju tieši uz skata); iznestie jeb ārpusskatu šķēlumi (šķēlumus izvieto ārpus skata). 36

Kolonnas šķēlums 37

Metāla konstrukcijas profilu šķēlums 38

3.5. ATTĒLOJUMA OBJEKTU GRIEZUMI
Griezuma formulējums Lai rasējumos ilustrēto objektu iekšējās (neredzamās) kontūras varētu skatīt kā redzamas, lieto griezumus. Griezums ir attēls, ko iegūst, nosacīti šķeļot ilustrējamo objektu ar vienu vai vairākām šķēlējplaknēm un attēlojot kā šķēluma veidoto figūru, tā arī aiz šķēlējplaknes (plaknēm) novietoto objekta daļu, t.i., griezumu veido šķēlums un aiz šķēlējplaknes esošā objekta daļa. Griezumu veidi Atbilstoši izpildījumam, izdalāmi šādi griezumu veidi: vienplaknes griezumi. Izņemot simetrisku objektu griezumus, kurus šķeļ pa simetrijas asi, šos griezumus noformē ar šķēluma līniju; daļgriezumi. Izpilda kā norobežotu vienplaknes griezuma daļu; pusgriezumi. Griezumi veidojami kā simetriska objekta attēla puse; daudzplakņu griezumi. Ilustrējami kā pakāpien– vai lauzti griezumi. 39

Griezuma veidošanās struktūra 40

Vertikāls frontālgriezums Vertikāls profilgriezums (garengriezums) (šķērsgriezums) Horizontālgriezums (plāns) 41

Vienkārša griezuma šķēlējplaknes attēlojums būvniecības rasējumā 42

Pakāpiengriezuma šķēlējplaknes attēlojums būvniecības rasējumā 43

Lauzta griezuma šķēlējplaknes attēlojums būvniecības rasējumā 44

Šķēlējplaknes noformēšana inženiermehānikas rasējumā 45

Griezumu apvienojums inženiermehānikas rasējumā 46

Pakāpiengriezuma A – A pielietojums inženiermehānikas rasējumā 47

Lauzta griezuma pielietojums inženiermehānikas rasējumā 48

3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS
Aksonometrisko projekciju veidi Objektu aksonometriskais attēlojums tiek veidots, balstoties uz 3 aksonometrisko asu X (garumam), Y (platumam) un Z (augstumam) izkārtojumu projekcijas telpā. Rasējumu izstrādē biežāk tiek lietoti šādi aksonometriju veidi: a) taisnleņķa izometriskā aksonometrija (izmēri asīs – 1 : 1 : 1), b) frontālā dimetriskā aksonometrija (izmēri asīs – 1 : 0,5 : 1), c) frontālā izometriskā aksonometrija (izmēri asīs – 1 : 1 : 1), d) planimetriskā aksonometrija (izmēri – 1 : 1 : 1 vai 1 : 1 : 0,5). 49

Plakne koordinātu sistēmā 50

Paralēlskaldņa izometriskais attēlojums 51

Taisnleņķa izometrijas konstrukcija ar koordinātu metodi 52 52

Frontālās izometrijas konstrukcija ar koordinātu metodi 53

Aksonometrijas konstrukcija pēc rasējuma frontālās projekcijas 54

Aksonometrijas ceturtdaļgriezums 55

Planimetrijas standartasu izkārtojums 56

Objekta planimetrijas konstrukcija (plāna, t.i., horizontālgriezuma noformējums) 57

Objekta planimetrijas konstrukcija (plāna pagriešana par 45°) 58

Objekta planimetrijas konstrukcija (aksonometrijas veidošana) 59

Objekta polihromā planimetriskā projekcija 60

3.6.6. Būvobjekta planimetriskais attēlojums
3.6. AKSONOMETRISKAIS ATTĒLOJUMS Būvobjekta planimetriskais attēlojums 61

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA)
Vienpunkta centrālās projekcijas nosacījumi Vienpunkta centrālā projekcija ir attēls, kura izveidei projekcijas objekts pret projekcijas plakni novietots speciālā stāvotnē, t.i., objekta galvenā fasādes virsma ir pavērsta paralēli projekcijas plaknei. Tādējādi objekta vertikālās šķautnes un apveidkontūras projicējas vertikāli, horizontālās – horizontāli, bet objekta kontūrlīnijas, kas ir novietojušās perpendikulāri projekcijas plaknei, satek (saplūst) vienā, horizonta līnijai h piesaistītā satekpunktā V, t.i., galvenajā punktā C. 62

Interjera perspektīvas konstruktīvie nosacījumi Ēkas interjera jeb iekštelpu perspektīvu konstrukcijai paredzēta vienpunkta centrālās projekcijas metode, izejas datiem lietojot esošus ortogrāfiskos rasējumus (telpu, grīdas, griestu plānus, sienu fasādes) vai objekta būvelementu izvietojuma verbālu (vārdisku) skaidrojumu. Interjera perspektīvas izstrādē tiek izmantots rasējuma mērogs, (atbilst noteiktajām standartvērtībām) objekta platuma un augstuma izmēru atlikšanai, un perspektīvas dziļuma mērogs objekta garuma (dziļuma) vērtību norādei, kas jāsaskaņo ar perspektīvas distanci. Tā, ja perspektīvas dziļuma noteikšanai izmantota distances puse, dziļuma mērogam rasējuma mērogskaitli palielina divas reizes, piem., ja rasējuma mērogs ir 1 : 20, dziļumam jālieto mērogs 1 : 40. Vērā ņemams nosacījums: Interjera perspektīvas dziļuma vērtību atlikšanai jāizmanto dziļuma stara / “grīdlīstes” krustpunkti. 63

Interjera perspektīvas konstrukcija atbilstoši satekpunktam C 64

Interjera perspektīvas konstrukcija 65

Interjera perspektīva 66

Interjera perspektīva 67

Āra objekta (ielas) vienpunkta perspektīva 68

Divpunktu centrālās projekcijas nosacījumi Divpunktu centrālā projekcija ir ierobežotā vispārējā stāvotnē novietota objekta telpisks attēlojums, kur projekcijas objekta vertikālā asslīnija vai tai pielīdzināma taisne saglabā vertikālu stāvotni, bet objekta horizontālās šķautnes pret projekcijas plakni ir pagrieztas slīpi. Tādējādi ilustrējamā objekta vertikālās šķautnes saglabā vertikālo stāvotni, bet horizontālajās plaknēs esošās šķautnes satek (saplūst) uz horizonta līnijas izkārtotajos satekpunktos V₁ un V₂. 69

Ēkas perspektīvas konstruktīvie nosacījumi Ēkas vai tai līdzīga āra objekta perspektīvu konstruē divpunktu centrālajā projekcijā, balstoties uz speciālu, šim nolūkam piemērotu tā saukto arhitektu metodi. Divpunktu perspektīvas izveide pēc arhitektu metodes tiek veikta šādos divos posmos: ēkas jumta plāna sagataves noformējums; ēkas perspektīvas izstrāde, ko realizē, balstoties uz sagatavoto jumta plānu. Perspektīvattēlojuma izveides procesā nepieciešamo augstumu atlikšanai papildus izmanto arī ēkas fasādes vai griezuma projekciju. Ēkas perspektīvas konstrukcijā tiek lietoti divi mērogi: rasējuma mērogs (projekcijas plaknē ietverto elementu lielumam); perspektīvas augstuma mērogs (aiz projekcijas plaknes novietoto ēkas elementu augstumam). Pie kam perspektīvas augstuma mērogu var aizstāt, atliekot konstruējamos augstumus projekcijas plaknē. 70

3.7. CENTRĀLĀ PROJEKCIJA (PERSPEKTĪVA
Jumta plāna sagataves noformēšana Ēkas jumta plāna sagatavi perspektīvas izstrādei veido sekojoši: uzrasē ēkas jumta plānu, ievelkot sienu, lieveņa, logu, durvju aiļu u.c. neredzamo elementu kontūras ar svītrlīnijām, kā arī noprojicē dūmeni uz ārsienu malām, nodrošinot projekcijas taišņu redzamību; izvēlas skata punktu (projekcijas centru) O tā, lai panāktu labu stūra sienu pārskatāmību, nepārsniedzot skata leņķa lielumu (α ≤ 60°); no projekcijas centra novelk skata leņķa malas un uzkonstruē šim leņķim bisektrisi (galveno staru); caur tuvāko sienu stūri perpendikulāri bisektrisei novelk projekcijas plaknes pēdu un iezīmē galveno punktu C, nosakot galveno staru OC; novelkot no skata punkta O paralēli sienām satekpunktu starus līdz krustpunktam ar projekcijas plaknes pēdu, atrod satekpunktus V₁, V₂; uz redzamajiem ēkas krustpunktiem novelk projekcijas starus. Augstuma atlikšanai lieto ēkas fasādes vai griezuma projekciju. 71

Ēkas modeļa jumta plāna labā sānskata sagataves noformēšana 72

Ēkas modeļa jumta plāna kreisā sānskata sagataves noformēšana 73

Ēkas jumta plāna sagatave 74

3.7.8.Ēkas perspektīvas konstrukcija Ēkas perspektīvas konstrukciju veic sekojoši: novelk pamatlīniju un H augstumā iezīmē horizonta līniju h; uz horizonta līnijas no plāna sagataves pārnes punktus C, V₁, V₂; no punkta C pret pamatlīniju novelk perpendikulu un iezīmē C‘; tieši mērot no punkta C pa projekcijas plaknes pēdu, pret C‘ pārnes uz pamatlīniju visus no skata punkta O novilkto staru krustpunktus; no pamatlīnijas ēkas stūra punkta velk starus uz satekpunktiem V₁, V₂, atliek no tā uz vertikāla stara logu, durvju, dzegas u.c. augstumus; līdzīgi kā iepriekš, iegūtos punktus savieno ar satekpunktiem; velkot no pamatlīnijas vertikālos starus, veido ēkas konstrukciju; jumta attēlojumam izmanto satekpunktus V₃, V₄, pievienojot pārkari; dūmeņa attēla izveidei izmanto dūmeņa projekciju zemes plaknē. Augstumiem kalpo projekcijas plaknē ietvertā sienu stūra šķautne.

3.7.8.Ēkas modeļa labā sānskata perspektīvas konstrukcija 76

3.7.8.Ēkas modeļa kreisā sānskata perspektīvas konstrukcija 77

Ēkas perspektīva 78

4. TEHNISKO RASĒJUMU IZSTRĀDES UN APDARES NOSACĪJUMI (TECHNICAL DRAWINGS EXECUTION AND FINAL DECORATION REQUIREMENTS) 81

4.1. RASĒJUMU IZSTRĀDES GRAFIKAS
Lineārā grafika Rasējumu izstrāde lineārajā grafikā tiek veidota: zīmuļa tehnikā (lietojami HB, F, H, 2H, 3H cietības zīmuļi, tikai rasēšanas cirkuļa grafītam – B, BHB). Pie kam šauru līniju vilkšanai paredzēti cietāki zīmuļi, platu – mīkstāki (apzīmējumu rindā zīmuļu cietība pieaug virzienā pa labi). Jāievēro, lai cirkuļa grafīts būtu par vienu cietības pakāpi mīkstāks par tās pašas nozīmes zīmuļa grafītu; tušas tehnikā, izmantojot velces vai tušas pildspalvas jeb tā sauktos “rapidogrāfus”, kuru uzgaļu izmēri pieskaņoti attiecīgajam rasējuma līnijas platumam: 0,13; 0,18; 0.25; 0,35; 0,5; 0,7; 1; 1,4 un 2 mm. Datorgrafika Rasējumus datorizēti veido AutoCAD, ArchiCAD vai kādā citā licencētā datorprogrammā, melnbaltajā vai polihromajā, t.i., krāsu grafikā, ievērojot visas rasējumu noformējuma standartprasības. 82

4.2. RASĒJUMU TONĀLĀ APDARE
Rasējumu pludināšana Noformējot arhitektūrbūvniecības u.tml. rasējumus roku tehnikā, tos pludina, t.i., krāso, izmantojot iepriekš rūpīgi sagatavotu nelielas koncentrācijas (gaiša toņa) akvareļkrāsas šķīdumu, ko uz rasējuma virsmas (vēlams, slīpā novietojumā ar kritumu uz leju) divas / trīs reizes uzklāj ar attiecīga izmēra otiņām. Datortehnikā izstrādātus rasējumus tonē un krāso, pielietojot šim nolūkam programmatūras krāsu paleti. Rasējumu ēnošana Lai akcentētu arhitektūrbūvniecības u.tml. rasējumu attēlojuma telpiskumu un tuvinātu tos dabiskajai videi, tehniskos rasējumus ēno, ēnām izmantojot punktojumu, tievlīniju svītrojumu vai tonējumu. Rasējumu ēnojumu izpilda kompleksi ar krāsojumu un ainavas elementu izveidi. 83

4.2. RASĒJUMU GRAFISKĀ APDARE
Datorgrafikas rasējuma tonēšana 84

4.3.2. Grafiskās informācijas izkārtojuma nosacījumi
4.3. RASĒJUMU KOMPOZĪCIJA Vispārējs ieskats Rasējumu noformējumā izšķiroša nozīme ir pareizai grafiskās informācijas kompozīcijai, ar to saprotot vienmērīgi koncentrētu rasējuma attēlojuma un tekstveida daļas izvietojumu lapā. Pie kam grafiskajai informācijai vajadzētu aizņemt apmēram 75% no rasējuma laukuma izmantojamās daļas, to nepārblīvējot. Grafiskās informācijas izkārtojuma nosacījumi Grafisko informāciju rasējumos jāizkārto sekojoši: tehniskās prasības, paskaidrojumus, tabulas u.c. rasējuma tekstveida struktūrelementus jāizvieto rasējuma laukuma zonā pa kreisi vai virs rakstlaukuma; objekta attēlojums jāiekomponē simetriski rasējuma centrālajā daļā. Piezīme: Attēlojuma piesaistes jeb bāzes punkta koordinātas x, y jāatliek no 0 – punkta, t.i., no formāta rāmīša apakšējā, kreisā stūra. 85

4.3.3. Rasējuma kompozīcijas koordinātas
4.3. RASĒJUMU KOMPOZĪCIJA Rasējuma kompozīcijas koordinātas 86

4.4.2. Rasējumu drukas pamatnosacījumi
4.4. RASĒJUMU IZDRUKA Vispārēja ievirze Datorrasējumu izstrādes būtisks noslēgums ir to izdruka. Model vai Layout režīmos noformētiem rasējumiem ne tikai strukturāli, bet arī izdrukātiem jāatbilst rasējuma noformējuma standartprasībām. Rasējumu drukas pamatnosacījumi Datorgrafikā izveidota rasējuma drukāšanā jāievēro sekojošais: pirms rasējuma drukāšanas jāveic tā revīzija (atbilstības kontrole); sagatavojot tehniskos rasējumus izdrukai, jāatceras – A4 formāts ir jāizkārto vertikāli, bet A3, A2 u.c. (ieskaitot pagarinātos formātus) – horizontāli. Un to drukāšanai jālieto neapdarināto formātu lapas; rasējumam jābūt ierobežotam ar lapas formāta rāmīti; neskatoties uz datorizstrādņu izveides polihromo (krāsu) specifiku, rasējumi bez īpašas nepieciešamības jādrukā melnbaltajā grafikā, ko nodrošina drukas kartes iestatījums “monochrome.ctb”; izdrukātās rasējumu lapas obligāti jāapgriež pa norādītā formāta rāmīša kontūrām (ar to pabeidzot rasējumu izstrādes procesu). 87

4.4.3. Rasējuma izdruka (neapdarinātais, t.i., neapgrieztais rasējums)
4.4. RASĒJUMU IZDRUKA Rasējuma izdruka (neapdarinātais, t.i., neapgrieztais rasējums) 88

4.4.4. Rasējuma izdruka (apdarinātais, t.i., apgrieztais rasējums)
4.4. RASĒJUMU IZDRUKA Rasējuma izdruka (apdarinātais, t.i., apgrieztais rasējums) 89

LITERATŪRA Z. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., – 2009. J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008. J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004. J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007. A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972. J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004. V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983. V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985. F. Watts, Rule John T. Descriptive Geometry. US, 2011. N. Meuser. Architectural Drawings (Manual). UK, 2013. S. Bensaada et l’autres. Geometrie descriptive. French Edition J. Jimenez. Le dessin d’architecture d’interier. French Edition LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml. Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli. 90

Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām

Līdzīgas prezentācijas

Prezentācija par tēmu: "Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām"— Prezentācijas transkripts:

Līdzīgas prezentācijas

Par projektu

Atpakaļsaikne

Ieiet

Autorizēties caur sociālo tīklu:

Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām

Līdzīgas prezentācijas

Prezentācija par tēmu: "Digitāls mācību līdzeklis demonstrācijai un informatīvām studijām"— Prezentācijas transkripts:

Līdzīgas prezentācijas

Par projektu

Atpakaļsaikne