Atkritumu apsaimniekošana šodien un rīt

Prezentācija par tēmu: "Atkritumu apsaimniekošana šodien un rīt"— Prezentācijas transkripts:

1 Atkritumu apsaimniekošana šodien un rīt
Pašvaldību atbildība Atkritumu apsaimniekošana šodien un rīt Liepāja 2017.g oktobrī

2 15. pants. Likums par pašvaldībām Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas:
1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3 Pašvaldību atbildība atkritumu apsaimniekošanas likumā
Valsts, pašvaldības un apsaimniekotāji 1) novērš atkritumu rašanās cēloņus; 2) samazina radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību; 3) sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai; 4) atkārtoti izmanto pienācīgi sagatavotus atkritumus; 5) veic atkritumu pārstrādi; 6) veic atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju; 7) veic atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība; 8) slēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī nodrošina slēgto izgāztuvju un atkritumu poligonu rekultivāciju.

4 Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā, ievērojot valsts un reģionālos plānus:
1) organizē šādu atkritumu apsaimniekošanu: a) visi sadzīves atkritumi, tai skaitā sadzīvē radušies bīstamie b) mājsaimniecībās radītie būvniecības atkritumi 2) pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu savākšanas, dalītas vākšanas, šķirošanas, sagatavošanas pārstrādei un reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu un infrastruktūras objektu, kā arī atkritumu poligonu izvietošanu; 3) izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nosakot atkritumu apsaimniekošanas zonas, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kārtību, kādā veicami maksājumi, pilnvarotas institūcijas un amatpersonas, kuras kontrolē noteikumu ievērošanu un piemēro administratīvos sodus;

5 Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā (2) :
4) pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu un atkritumu poligonu izvietošanu; 5) var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā; 6) organizē atkritumu dalītu vākšanu; 7) uzrauga un kontrolē sadzīves atkritumu poligona slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un slēgta poligona uzturēšanas iemaksas un izmaksas pēc poligona slēgšanas;

6 Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā (3) :
8) pieņem lēmumu par sadzīves atkritumu poligona, apsaimniekotāja veiktās pētniecības un attīstības darbības rezultātu atbilstību projekta mērķim — samazināt poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu — un par rezultātu ieviešanas nepieciešamību; (4) Lai izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu un koordinētu tā īstenošanu, apkopotu informāciju par sadzīves atkritumu plūsmu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kā arī nodrošinātu to uzdevumu efektīvāku īstenošanu, kuri šajā likumā pašvaldībai noteikti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldības var veidot kopīgas iestādes, kā arī deleģēt pārvaldes uzdevumus privātpersonai un citai publiskai personai.

7 Pašvaldība (1): (1) Izvēlas atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu (turpmāk - sadzīves atkritumu) savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par piedāvājuma izvēles kritēriju nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. (2) Iekļauj darba uzdevumā prasības (minimālās nosaka MK) pretendenta darbinieku kvalifikācijai, spējai veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tehniskajam vai finansiālajam nodrošinājumam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai, kā arī norāda atkritumu poligonu, kurā apglabā sadzīves atkritumus. (3) Pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var noteikt kopīgu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonu, kurā ietilpst vairāku viena atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību administratīvās teritorijas. Arī šajā gadījumā līgumu ar izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju katra pašvaldība slēdz atsevišķi.

8 Pašvaldība (2): (4) Organizē procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekošanai tādā termiņā, lai nodrošinātu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību. (5) Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pretendents iesniedz pašvaldībai izvērstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinu. (6) Slēdz līgumu (būtiskos noteikumus nosaka MK) ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, tai skaitā dalīto savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu, šķirošanu un uzglabāšanu. Arī šajā gadījumā līgumu ar izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju katra pašvaldība slēdz atsevišķi. (7) Minēto līgumu pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs slēdz uz laiku, kas nav īsāks par trim gadiem un nav ilgāks par septiņiem gadiem. Publiskās un privātās partnerības līgumu var slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 20 gadiem. 8) Viena mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas pašvaldība informē atkritumu radītājus, par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju.

9 Pašvaldība (3): 20. pants. (4) Sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotājiem organizē sadzīves atkritumu, tai skaitā papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu, atsevišķu savākšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām ( projekts "Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju" ) kategorijām un termiņam. (5) Atkritumu apsaimniekotāji, kuri veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, atgūstot materiālus, ievēro Ministru kabineta noteiktos mērķus. (6) Šīs darbības var veikt sadzīves atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs, ja ir saņemtas attiecīgās atļaujas. 21. pants. (1) Attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, radītos sadzīves atkritumus apglabā tikai šī reģiona sadzīves atkritumu poligonā vai nodod tos šī reģiona pārkraušanas stacijās. Pašvaldība slēdz līgumu ar atbilstošā poligona apsaimniekotāju par tās teritorijā savākto sadzīves atkritumu apglabāšanu.

10 Līdzšinēji sasniegtais. No 1993. -2013
Līdzšinēji sasniegtais. No gadam infrastruktūrā investēti 150 milj. EUR Ir slēgtas visas (558) izgāztuves, lielākā daļa rekultivētas Pārstrādei nesavāktie atkritumi tiek noglabāti poligonos videi un cilvēkam draudzīgi Reģionālā AA sistēma iedzīvotājiem izmaksā lēti Izmantotā atkritumu gāze un NAIK stiprina Latvijas energoneatkarību un mazina klimata izmaiņas Atkritumu šķirošanas infrastruktūra ļauj samazināt noglabājamo atkritumu apjomu un veido jaunu nacionālo rūpalu: atkritumi -> izejvielas 10 10

11 Reģionālais princips 10 atkritumu apsaimniekošanas reģioni (iedzīvotāju skaits)
190 tūkst. 160 tūkst. 90 tūkst. 90 tūkst. 800 tūkst. 130 tūkst. 165 tūkst. 110 tūkst. 195 tūkst. 230 tūkst. 11 11

12 Starppašvaldību uzņēmumi apsaimnieko 11 videi draudzīgus poligonus
12 12

13 SIA «Getliņi EKO» darbības shēma
Sadzīves atkritumi (~ t/g) Atkritumu apglabāšana bidegradā-cijas šūnās ~70% Energobloks jauda 6 MW AS «Latvenergo» MWh/g Atkritumu gāze Attīrīšana Siltumnīcas Augu aizņemtā platība: 1,1 ha Siltums Elektroenerģija Šķirošana Metāls~2% Pet~1,5% SRF~5% Tomāti Raža:~ kg/m2 13 Attēli no SIA «Getliņi EKO» 13

14 Ventspils piemērs. Darbības shēma
Sadzīves atkritumi (~ t/g) Atkritumu priekš apstrāde Anaerobais fermentators Gāzes deglis Mitrā atkritumu frakcija 30% Sausā atkritumu frakcija 70% Kompostēšanas laukums Digestāts (11%) Izejmateriāls NAIK (RDF) ražošanai Biogāze (9%) Procesa pārpalikumu apglabāšana šūnā (~10%) Procesa ūdeņi (10%) Gāzes savākšanas un utilizācijas sistēma Enerģija Komposts Šķirošanas stacija 14 14

15 Ventspils piemērs. Bioloģiski noārdāmo atkritumu atdalīšana presē (280 bar).
15 Sausā atkritumu frakcija Mitrā atkritumu frakcija 15

16 Latvijas atkritumsaimniecības vājums
Iepriekšējā finanšu perioda AA reģionālās attīstības vīzijas pārtraukums: 1) poligoni gausi pārtop reģionālajos atkritumu pārstrādes centros, tam nav nepieciešamo politisko stimulu, trūks skaidra valsts pasūtījuma; 2) ražotāju atbildības sistēma strādā vāji, privātie centieni un tos balstošās naudas plūsmas (DRN) ilgstoši netika uzraudzītas, daudz blēdību, sistēma efektivitāte nav kritiski pārvērtēta; 3) nepietiekamas investīcijas jaunā atkritumu pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūrā un ražotnēs; 4) dalītās atkritumu vākšanas sistēmas instrumenti tiek ieviesti nokavēti un ar nepietiekamu atbalsta intensitāti, kritiski slikta situācija Lielrīgā; 5) atkritumu un tiem pielīdzināmu materiālu pārrobežu plūsma rada vairāk problēmu kā kooperācijas ieguvumu;

17 Ko darīt? Jāpastiprina nozares un VARAM lobijs ES komisijā
1) ES pieņem jaunas normas, kuras nav savietojamas ar iepriekš paveikto (ekošūnu tehnoloģijas noliegums; sadedzinātais cementa industrijā pielīdzināms noglabāšanai poligonā; ierobežojumi atbalsta intensitātē) 2) Jāprogrammē jauns finanšu instruments ES mērķu sasniegšanas atbalstam Prioritāri jāattīsta stiprie ķēdes posmi: 1) pašvaldību kopsaimniecības - poligoni jāpārveido atkritumu apsaimniekošanas centros, paplašinot to darbības spektru noglabājamo atkritumu samazināšanas virzienā 2) visos poligonos jānodrošina organisko atkritumu pārstrāde, vēlams apstrādājot arī reģiona NAI dūņas anaerobā fermentācija (nākotnes spējīgs produkts būs biometāns) kompostēšana vai bioloģiskā žāvēšana (uzlabo kvalitāti, saīsina procesu līdz 11 dienām, samazina H²O)

18 Ko darīt? (2) 3) Jāpārskata ražotāju atbildības sistēma, atbalsta instruments (DRN) jātuvina pārstrādātājam, jālikvidē neefektīvie starpnieki nodokļu atvieglojumu pārvaldē, jāveido efektīva kontroles un datu aprites sistēma 4) Kopā ar nozares ministrijām, jāpārskata produktu standarti, veicinot un atbalstot atkritumu pārstrādes materiālu apriti būvindustrijā un citur 5) Zaļā iepirkuma ietvaros priekšroka dodama materiāliem, kuru sastāvā ir atkritumu pārstrādes sastāvdaļas 6) Pārstrādes industrijas attīstības centieni jākoordinē Baltijas starpvalstu telpā, jautājums jāiekļauj Baltijas asamblejas dienaskārtībā 7) Pašvaldībām, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, jārīkojas kompetenti un atbildīgi, jāizmanto likumā dotā starppašvaldību reģionālā sadarbības iespēja 8) Jāizstrādā un jāievieš efektīva iepakojuma savākšanas sistēma, kura pretēji depozītsistēmai (10%) aptvertu visu atkārtoti lietojamo, pārstrādājamo vai reģenerejamo materiālu kopumu

19 Bioatkritumu pārstrādes metodes
Deponēšanas poligons Sadedzināšana Kompostēšana Anaerobā fermentācija Jāsamazina noglabāšanas apjoms (Direktīva 2006/12/EC) Nesavāktās atkritumgāzes nonāk atmosfērā Barības vielas netiek atgrieztas apritē Lēti Energoefektīvi Enerģijas ieguve Barības vielas netiek atgrieztas apritē Dārgi Atmosfēras piesārņojums Toksiski izdedži Ļoti laba prakse lauku apvidos Vērtīgs mēslojums Neizmanto enerģiju Dārgs process, produktam no lielpilsētām parasti nav pieprasījuma Maksimāla enerģijas ieguve Vērtīgs mēslojums Biometāna ražošanas iespējas Apjomīgas investīcijas 19

20 Sausā fermentācija (2) 20

21 Sausā fermentācija 21