ASPAZIJA Valērija Dorogova.

Prezentācija par tēmu: "ASPAZIJA Valērija Dorogova."— Prezentācijas transkripts:

1 ASPAZIJA Valērija Dorogova

2 Saturs Biogrāfija Dzīves dati Izglītība
Profesionālā, sabiedriskā darbība Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi Aspazijas vēstules Rainim Rīgā, Jelgavā, Panavēžas cietumā... Viņas literārā darbība Dzeja Dzejoļu krājumi Proza Prozas darbi Dramaturģija Nozīmīgākie dramatiskie darbi Kopsavilkums Rainis un Aspazija Aspazija "Mūsu dzīve" Dzejoļu krājums "Sarkanās puķes" Izmantotā literatūra

3 ↬Biogrāfija

4 DZĪVES DATI Aspazija dzimusi Zemgalē, Zaļenieku pagasta "Daukšās", bagāta saimnieka ģimenē. Dzimtais vārds - Johanna Emīlija Lizete Rozenberga Papildu vārdi Elza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde, Daukše Elza Pseidonīms- Kalna Elza, Aspazija

5 Dzīvesbiedri: 1886. gadā apprecējās ar Vilhelmu Maksi Valteru 1897. gadā salaulājās ar Raini. Mūža pēdējo gadu desmitu Aspazija smagi slimoja. Aizgāja no dzīves gada novembrī. Apbedīta Raiņa kapos blakus Rainim. Viņas bērēs vācu okupācijas laikā izvērtās savdabīgā demonstrācijā. Kopš gada Aspazijas dzimtajās mājās iekārtots piemiņas muzejs. Kopš gada pie Aspazijas pēdējās dzīvesvietas Dubultos skatāms tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis.

6 Izglītība Mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā
Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā ( ), no kuras īsi pirms beigšanas izstājusies. 1893. gadā Aspazija pārceļas uz Rīgu

7 Profesionālā un sabiedriskā darbība
Strādājusi par mājskolotāju Jaunsvirlaukas Ķiplokos, Pociema Ķaukuļos un Drieliņu muižā ( ); Teātra dramaturģe Rīgas Latviešu biedrībā ( ). Pirmā ievērojamākā latviešu tautības žurnāliste, strādājusi laikraksta „Dienas Lapa” redakcijā ( ), pievienojoties Jaunās strāvas kustībai. 1905. gada decembrī Rainis un Aspazija kā politiskie emigranti devās uz Šveici un apmetās uz dzīvi Lugano. 1920. gada aprīlī viņi atgriezās Latvijā, un Aspazija kļuva par Satversmes sapulces deputāti. Aktīvi iesaistījās debatēs par sievietes lomu sabiedrībā, par laulības institūta reformēšanu, par pārvietošanās brīvību un Latvijas pilsoņu aizsardzību ārzemēs, u. c. cilvēktiesību jautājumiem. Pēc Raiņa nāves (1929) veltījusi daudz pūļu viņa atstātā literārā mantojuma sakārtošanā un publicēšanā, savā testamentā (1943) uzsvērusi Latvijas valsts un Latvijas Universitātes pienākumu rūpēties par Raiņa mantojuma izpēti un saglabāšanu.

8 Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi
Piešķirts : Triju zvaigžņu ordenis (1926), II šķiras Atzinības krusts (1938), Tēvzemes balva (1939).

9 Aspazijas vēstules Rainim Rīgā, Jelgavā,Panavēžas cietumā...

10 ↬ Viņas literārā darbība

11 Dzeja Aspazijas dzejas mākslai romantisks un filozofiski meditatīvs raksturs, personiskais viņas dzejā cieši savijies ar sabiedriski nozīmīgo, un tās kodolu veido cilvēciskās dzīves jēgas meklējumi, dzīves īstenības un ideāla, sapņa un realitātes, brīvības, patiesības, drosmes, cilvēka brīvas gribas un citi moderno filozofisko dzeju raksturojoši motīvi, arī mīlestība un laime.

12 Dzejoļu krājumi „Sarkanās puķes” (1897), „Dvēseles krēsla” (1904),
„Saulainais stūrītis” (1910), „Ziedu klēpis” (1911), „Izplesti spārni” (1920), „Raganu nakts” (1923), „Trejkrāsaina saule” (1926), „Asteru laikā” (1928), „Dvēseles ceļojums” (1933), „Kaisītās rozes” (1936), „Zem vakara zvaigznes” (1942).

13 Dramaturģija Aspazija ir simboliskās ideju drāmas iedibinātāja latviešu literatūrā un sociāli asu sadzīves drāmu autore. Drāmas “Zaudētas tiesības” un “Neaizsniegts mērķis” raisījušas plašas diskusijas par individuālās un sabiedriskās morāles un sieviešu tiesību jautājumiem.

14 Nozīmīgākie dramatiskie darbi
„Atriebēja” (1887), „Vaidelote” (1894), „Zaudētas tiesības” (1894), „Ragana” (1895), „Neaizsniegts mērķis” (1895), „Zeltīte” (1901), „Sidraba šķidrauts” (1903), „Aspazija” (1923), „Boass un Rute” (1925), „Torņa cēlājs” (1927), „Zalša līgava” (1928), „Jānis Ziemelis” (1931), „Pūcesspieģelis” (1932), „Velna nauda” (1933). Nozīmīgākie dramatiskie darbi

15 Prozas darbi „No atzīšanas koka” (1919), „Zila debess” (1924),
„Zelta mākoņi” (1928), „Rudens lakstīgala” (1933), „Mana dzīve” (kopotu rakstu „Mana dzīve un darbi” ievadraksti).

16 Kopsavilkums Dzejniece, dramaturģe, sabiedriska darbiniece
Pretrunīga, talantīga, spilgta, spēcīga, daudzveidīga personība. Viņa bija izcilā dzejnieka Raiņa dzīvesbiedre. Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā kā mīlestības un radoša tandēma simbols. Aspazija neapšaubāmi atklājas kā sievišķīgi emocionālāka, izjūtās bagātāka, vienlaikus būdama viengabalaināka un izpausmēs tiešāka par savu ģeniālo dzīvesbiedru.

17 Rainis un Aspazija

18 Aspazija "Mūsu dzīve" Dzejoļu krājums "Sarkanās puķes"
Lapas kad jau bālas metas Un kad dzīves ziedons nīkst, Vēl arvienu sirds mums krūtīs Neapmierināta tvīkst. - Mūsu dzīve še tik īsa, Cik uz zara putniņš mīt, Simtas krūtīs vēlēšanās Steidzas viena otru dzīt. Atpakaļu pagājība, Turpu nākamība sauc, Nesaprasta, nelietota Projām tagadība trauc. It kā maldu uguns laime Kairinoši rēgojas - Kad to priekšā satvert steidzam, Spīd jau tā aiz muguras.- Tikai to, ko zaudējuši, Mēs par dārgu atzīstam Un aiz sāpēm mierināties Meklējam ar cerībām. Augstībā tur nesasniegtā Ideāli paceļas- Pīšļu radījumiem atliek Tik pēc viņiem cenšanās.

19 Izmantotā literatūra http://literatura.lv/lv/person/Aspazija/872270

20 PALDIES PAR UZMANĪBU...